Reģionālā darba tiesa Ziemeļreinā-Vestafālenē pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu, ka kādai rumāņu ģimenei ir tiesības uz sociālajiem pabalstiem, kaut gan viņi Vācijā nav atraduši darbu.

Atbilstoši Vācijas likumiem ES pilsoņi, ieradušies Vācijā, var pieprasīt bezdarbnieka pabalstu tad, ja viņi tur ieradušies citu iemeslu dēļ, nevis lai meklētu darbu.

Tiesas spriedumā konstatēts, ka šis nosacījums pārkāpj ES normas par diskriminācijas nepieļaujamību.

Ziemeļreinas-Vestafālenes tiesas spriedumu vēl var atcelt Federālā Sociālā tiesa. Vācijas Darba aģentūras preses sekretāre sacīja - "nav pamata uzskatīt, ka šis spriedums tiks piemērots federālajā līmenī".

"Sociālo tiesu lēmumi var atšķirties lielā mērā. Mēs gaidām augstākās tiesas lēmumu," viņa sacīja.

Cita sociālā tiesa vēlāk - šo otrdien - līdzīgā lietā lēma par sliktu prasības iesniedzējam rumānim, kurš arī gribēja tikt pie pabalstiem. Tiesa skaidroja, ka Vācijas likumi, kas pieņemti, lai nesekmētu "sociālo tūrismu", ir pareizi.

Vairāki Angelas Merkeles vadīto kristīgie demokrātu (CDU) pārstāvji ceļ trauksmi par pabalstu tūrisma uzplaukumu, ņemot vērā pirmo spriedumu, kā arī statistikas datus, ka pēdējo divu gadu laikā rumāņu un bulgārus skaits, kas Vācijā saņem bezdarbnieka un bērna pabalstus, ir dubultojies.

Sākot ar janvāri, visā ES tiks atcelti rumāņiem un bulgāriem noteiktie ierobežojumi darba tirgum.

"Mēs atrodamies jauna imigrācijas viļņa sākumā," laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" sacīja konservatīvais ekonomists Hanss Verners Zinns.

Publikācijā laikrakstā "Die Welt" CDU priekšsēdētāja vietnieks Ginters Kringss brīdināja par "ES pārvietošanās brīvības nosacījumu apvienošanu ar augstiem sociālajiem pabalstiem", norādot, ka tas cilvēkos var radīt "aplamus stimulus" doties uz Vāciju tās pabalstu sistēmas dēļ.

Viņa Bavārijas kolēģis Hanss Peters Ūls šim pašam laikrakstam skaidroja, ka cilvēkiem, "kuriem nav nekādu izredžu atrast darbu vai būt pašnodarbinātiem, nevajadzētu saņemt sociālos pabalstus".

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pagājušo trešdien paziņoja, ka noteikumi par sociālo pabalstu maksāšanu imigrantiem tiks padarīti stingrāki, Londonai bažījoties, ka pēc ierobežojumu atcelšanas Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem strauji pieaugs ieceļotāju skaits no šīm valstīm.

Briseles pārmetumus sakarā ar Londonas plāniem šajā jomā britu premjers noraidījis, tos raksturojot kā pilnīgi nepieņemamus.

Saskaņā ar Lielbritānijas valdības ieceri imigranti pirmos trīs mēnešus nesaņems bezdarbnieka pabalstus, bet pabalstus, kas tiks piešķirti, pārtrauks izmaksāt pēc sešiem mēnešiem, ja vien ieceļotājiem nebūs "patiesas" izredzes darbu atrast.

"Mēs mainām noteikumus tā, lai neviens nevarētu ierasties valstī, cerot nekavējoties saņemt bezdarbnieka pabalstu," skaidroja Kemerons.

Pētniecības organizācija "MigrationWatch UK" lēš, ka pēc ierobežojumu atcelšanas 1. janvārī pirmo piecu gadu laikā ik gadu Lielbritānijā varētu ierasties 50 000 bulgāru un rumāņu.

Reaģējot uz Lielbritānijas paziņojumiem, Bulgārija pagājušo ceturtdien nosodīja Londonas plānus, šo ieceri dēvējot par "diskriminējošu" un paredzot, ka britu bailes par Austrumeiropas imigrantu plūdiem izrādīsies nepamatotas.