Atteikumu sniegt informāciju Vatikāns pamato ar uzskatu, ka tā ir to valstu tiesu sistēmu atbildība, kurās iespējamie pārkāpumi notikuši.

Vēl martā, kad amatā tika apstiprināts pāvests Francisks, viņš uzsvēra, ka rīcība bērnu seksuālās izmantošanas skandālā ir svarīga baznīcas uzticamības saglabāšanai.

ANO Bērnu tiesību komiteja pērnajā jūlijā vērsās pie Svētā krēsla ar lūgumu sniegt detalizētu informāciju par visiem seksuālās izmantošanas gadījumiem, par kuriem Vatikāns informēts kopš 1995. gada.

Komiteja vēlējās noskaidrot, vai tiem priesteriem, mūķenēm un mūkiem, kas vainojami seksuālos noziegumiem, ticis atļauts arī turpmāk būt bērnu tuvumā, kā arī noskaidrot, kāda juridiskā rīcība veikta pret šīm personām, vai baznīca uzdevusi garīdzniekiem ziņot par noziegumiem sekulārām iestādēm un vai saņemtās sūdzības nav tikušas noklusētas.

Atbildot uz komitejas lūgumu, Svētais Krēsls norāda, ka tas ir "nošķirts un atšķirīgs" no Romas katoļu baznīcas, un tas nepiekopj praksi izpaust informāciju par garīdznieku reliģisko disciplīnu, ja vien to nelūdz to valstu iestādes, kurā attiecīgie garīdznieki kalpo.

Vienlaikus Svētais Krēsls uzsver, ka ir mainīti kritēriju priesteru izvēlē un pārskatīti baznīcas likumi, lai nodrošinātu garīdznieku disciplīnu.

Plānots, ka janvārī ANO Bērnu tiesību komiteja izjautās Vatikāna amatpersonas.