Krievija rezolūcijas projektu komitejā iesniedza jau devīto gadu pēc kārtas. Par rezolūciju ceturtdien nobalsoja 126 valstis, trīs valstis – Kanāda, ASV un Palau – balsoja pret, bet 50 valstis, tostarp Eiropas Savienības (ES) valstis, Ukraina un Gruzija, balsojumā atturējās.

Komentējot balsojumu, Krievija paudusi nožēlu, ka virkne "antihitleriskās koalīcijas" valstu nav atbalstījušas rezolūcijas projektu, izsakot cerības, ka līdz ANO Ģenerālajā Asamblejā decembrī paredzētajam balsojumam šīs valstis pārdomās savu nostāju, vēsta aģentūra ITAR-TASS.

Ārlietu ministrijas (ĀM) vēstnieks preses sekretārs Kārlis Eihenbaums aģentūrai LETA skaidroja, kāpēc Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm atturējās balsojumā. Viņš atklāja, ka ES valstis nevarēja balsot par rezolūciju, jo tā nepilnīgi atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

K. Eihenbaums norādīja, ka ES ir svarīgi, lai rezolūcija visaptveroši vērstos pret jebkādām mūsdienu rasisma un ksenofobijas izpausmēm. "Vienlaikus jāatzīmē, ka daļa ES priekšlikumu iekļauti rezolūcijas tekstā, tāpēc ES valstis atturējās, nevis, kā pirms diviem gadiem, balsoja pret rezolūciju," norādīja ĀM vēstnieks preses sekretārs.

ĀM pārstāvis pauda, ka neonacistu un rasistu ideoloģijas izpausmes un to vārdā pastrādāti ksenofobiski noziegumi, tā sauktā vardarbība pret minoritātēm un migrantiem, ir problēma daudzās pasaules valstīs. "Pozitīvi, ka pret šīm parādībām pauž gatavību cīnīties arī Krievija. Tā kā arī šogad Krievija rezolūcijā bija ņēmusi vērā daļu ES priekšlikumu, piemēram, par pulcēšanās vai izteiksmes brīvībām, rezolūcija bija atbilstošāka ES izpratnei par cilvēktiesībām," sacīja K. Eihenbaums.