ANO Iedzīvotāju nodaļas jaunākie dati vēsta, ka dzīvi svešumā izvēlējušies 232 miljoni jeb 3,2% pasaules iedzīvotāju. Tas ir vērā ņemams kāpums, jo 2000. gadā ārpus dzimtenes mita 175 miljoni, bet 1990. gadā - 154 miljoni cilvēku, pirmdien vēsta laikraksts "Diena".

Pēdējo gadu ekonomiskie satricinājumi un konflikti tikai vairojuši migrantu skaitu, taču līdz ar to virknē valstu audzis arī naidīgums pret ieceļotājiem. Tas licis valdībām aktualizēt pirms tam pieklusināto jautājumu par imigrācijas politiku.

Neapšaubāma līdere migrantu jomā ir ASV, kur iebraucēju skaits 2013. gadā sasniedzis 45,8 miljonus. Lielākā daļa ieceļotāju šķērso Meksikas un Savienoto Valstu robežu. Tomēr, neskatoties uz ASV vadošajām pozīcijām, vairākums jeb gandrīz divas trešdaļas migrantu par mājvietu izvēlējušies Eiropu vai Āziju (attiecīgi 72 miljoni un 71 miljons cilvēku).

Otrajā vietā pēc migrantu skaita ierindojas Krievija, kurā pēdējos gados augušais ieceļotāju skaits saasinājis attieksmi pret imigrāciju. Pēc ANO apkopotajiem datiem, Krievijā mīt 11 miljoni ieceļotāju. Krievijā pēdējos četros gados iebraucēju skaits pieaudzis par 37%.

Pēdējos mēnešos Krievijas medijos arvien biežāk izskan ziņas par imigrantu pastrādāto noziegumu skaita pieaugumu, kas krievu tautības iedzīvotājos vairojis neiecietību pret iebraucējiem. Problēma īpaši aktuāla ir lielpilsētās, kas ir pievilcīgs galamērķis migrantu acīs.  Pret imigrantiem nelabvēlīgs noskaņojums audzis arī citviet, tostarp Skandināvijas valstīs. Līdzšinējai ziemeļnieku labklājībai kā apdraudējums uzlūkots augošais imigrantu skaits, kas vēl vairāk pieaudzis eirozonas ekonomiskās krīzes laikā.