"Garlaicība attieksmē pret valsti, par kuru tika runāts 1930.gadā un par kuru runāja [igauņu rakstnieks] Ains Kāleps – sajūta, ka viss ir sastindzis, apstājies, nonācis stagnācijā un ir bezcerīgs – ir bīstama, bet arī maldinoša," brīdināja prezidents. "Mēs šodien varam sākt no jauna, rādīt ko jaunu un labāku. Katrs savā dzīvē, uzņēmumā, mākslā. Dodoties uz vēlēšanām un balsojot. Sniegsim paši sev un citiem iespēju, tā vietā lai sūdzētos par savām likstām vai ļauni priecātos par citu, sēžot savu agrāko kļūdu drupās."

Tas apliecina igauņu spēku, ka viņi vienmēr, kad vien pavērusies tāda iespēja, spējuši sākt no jauna, norādīja Ilvess. "Igaunijas panākumi vienmēr ir bijuši sākšanā no jauna, un ātri mācoties."

Vēl pirms Igaunija kļuva par neatkarīgu valsti, igauņi gadsimtiem ilgi izdzīvoja kā kopiena, atgādināja prezidents. "Mums bija kaut kas kopīgs, kas uzturēja mūs dzīvus un saturēja kopā. Es uzskatu, ka šis kaut kas joprojām kaut kur tur ir."

Igaunijas tautu satur kopā brīva valsts, likumu vara, igauņu valoda un kultūra, norādīja Ilvess. "Bet arī garā ziema un IKP, kas joprojām ir zemāks nekā vidēji Eiropā. No otras puses, īpašuma sajūta, rūpes par apkārtējo vidi."

"Kritizēsim to, kas ir aplams, kritika ir attīstības pamats. Bet novērtēsim arī šīs lietas, kur vērtību mums nevajadzētu aizmirst."

Otrdien apritēja 22 gadi, kopš Igaunijas Augstākā padome apstiprināja lēmumu par Igaunijas neatkarības atjaunošanu.

Gadadiena tika atzīmēta ar vairākiem pasākumiem. Notika pirmā Tallinas dziesmu diena, tika atklāts piemineklis Baltijas ceļam, bet Tartu notika Nakts dziesmu svētki.