ES jau labu laiku ar bažām vēro Ungārijas attīstību, kurā saskata slīdēšanu atpakaļ autoritārismā, sevišķi pēc martā apstiprinātajiem labojumiem konstitūcijā. Orbans Eiropas Parlamenta kritiku noraidīja, sakot, ka tai "nav faktiska pamata".

EP likumdevēji pauda pārliecību, ka Orbans ir rīkojies pretrunā ar ES vērtībām, cenšoties ierobežot tiesu varu un partiju iespējas reklamēties privātajos medijos.

EP pieņēma rezolūciju, kurā pausta nožēla par Ungārijā notikušajām pārmaiņām, kas novedušas pie demokrātiskās sistēmas vājināšanās. Rezolūcija ir juridiski nesaistoša. Par to balsoja 370 deputāti, pret – 249.

"Mēs nemeklēja ķildas, mēs dzenamies pēc lietām, kas ir svarīgas visu pamattiesībām," norādīja Portugāles "zaļo" EP deputāts Rui Tavaress.

Pēc EP balsojuma likumdevēji var lūgt ES valdībām apsvērt Ungārijas balsošanas tiesību apturēšanu ES, ja vien Budapešta nesper nopietnus soļus situācijas labošanai. Tomēr ES nostāju mīkstinājuši atšķirīgie bloka dalībvalstu viedokļi šajā jautājumā, kā arī instrumentu trūkums, kas ļautu Briselei efektīvi sodīt dalībvalsti, kas spērusi kļūmīgus soļus.

Jau ziņots, ka 11.martā apstiprinātie Ungārijas konstitūcijas grozījumi ierobežo Konstitucionālās tiesas pilnvaras un no jauna apstiprina virkni pretrunīgi vērtētu likumu, kurus tiesa pēdējo mēnešu laikā bija anulējusi.