"Atvainojos visiem, kas man uzticējās un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem," teikts B. Rubesas paziņojumā.

"Pēdējo desmit dienu laikā esmu vairākkārt centusies pārliecināt iesaistītos, ka mūsu uzsāktais process nenotiek pareizā secībā," uzskata B. Rubesa. "Pēc manas pieredzes, projektus īsteno, vispirms izveidojot darāmo darbu definīciju, kam seko izpildes laika aprēķināšana, nepieciešamo kompetenču izvērtēšana, risku definīcija un to vadības programmas izstrāde un tikai pēc tam var aplēst nepieciešamos finanšu resursus. Atalgojums ir pats pēdējais, nevis pirmais jautājums, par ko jārunā. Savā praksē esmu daudzos šādos procesos piedalījusies un arī tos vadījusi. Mana kļūda šoreiz bija tā, ka nepietiekoši stingri pieturējos pie savas izpratnes par labas pārvaldības principiem, un administratīvā loģika guva pārsvaru. Es to patiesi nožēloju."

B. Rubesa pauž, ka sabiedriskās izmeklēšanas komisijas izveidošana ir pelnījusi jaunu sākumu jaunā kvalitātē "ar procesu, kas ir pārdomāts, izstrādāts, juridiski noenkurots, nodrošināts ar atbilstošajiem kompetencēm un resursiem. Ar labu komandu tas prasīs vismaz četras nedēļas intensīva darba. Komisijai ir jāizstrādā nolikums, jānodefinē un juridiski jānodrošina izmeklēšanas tiesības, jāizvērtē tās sastāvs un pārvaldības principi."

I. Voika Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētajā vēstulē pauž, ka "šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus."

Voika norāda, ka sabiedrība par atklātību "Delna" bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. "Tālākā procesā es pieļāvu kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus – likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm."

"Ņemot vērā, ka šāda komisija Latvijā tiek veidot pirmo reizi, kļūdas ir iespējamas, un tās ir jāatzīst un jālabo. Es nepietiekami skaidri uzstāju uz labas pārvaldības principu īstenošanu, paļaujoties laika un administratīvā procesa spiedienam, par ko dziļi nožēloju, īpaši tāpēc, ka "Delnas" darbā vienmēr par to esmu iestājusies. Komisijas veidošanas neveiksmīgā gaita parādīja, ka labu pārvaldību nevar ignorēt arī vislabāko nodomu vadīts. Turpmākā procesā komisijas locekļi ir jāizraugās pēc rūpīgāk izstrādātiem kritērijiem, pamatojot katra kandidāta izvēli, kas šajā procesā netika darīts pietiekami, un radīja jautājumus un neuzticību sabiedrībā," teikts I. Voikas paziņojumā.

Kā ziņots, dienu iepriekš bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš paziņoja par lēmumu atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata un nosūtīja atlūguma vēstuli Ministru prezidentam, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu.

Ceturtā Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas locekle, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte pagaidām nav izlēmusi, vai komisiju pamest. Aģentūrai LETA viņa atzina, ka to varētu izlemt pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski un Valsts kancelejas pārstāvjiem, kad arī varētu sniegt plašākus komentārus.

Komisija bija plānojusi izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.