Lai arī 12 % norādījuši, ka netic, ka izdzīvos līdz pensijai, eksperti norāda, ka pesimisms pensiju jautājumā ir pārspīlēts, jo šādam negatīvismam pamatā bieži vien ir informācijas trūkums un pašu iedzīvotāju kūtrā interese par pensijas uzkrāšanas iespējām.
20 % aptaujāto atbildējuši, ka cer vecumdienās iztikt no valsts garantētās pensijas, savukārt 16,5 % uzticas privātajiem pensijas uzkrāšanas risinājumiem – dažādiem apdrošināšanas produktiem ar iespēju veidot uzkrājumus un 3. pensiju līmenim. Turpretī 9 % iekrājumus neglabā bankā, bet gan "zeķē", taupot tos vecumdienām. Interesanti, ka 8,5 % aptaujāto par vecumdienu galveno balstu uzskata savus bērnus un radiniekus.
"Valsts garantētā pensija mūsdienīgā Eiropas valstī nav vienīgais nodrošinājums vecumdienās, tāpēc iedzīvotāju pesimismu par to, ka pensijas vecumā nepietiks iztikas līdzekļu, nevajadzētu uztvert saasināti. Protams, ka ekonomiskās situācijas dēļ ieņēmumi daļai iedzīvotāju neļauj veidot lielus uzkrājumus, tomēr būtiskāka ir pieejamo risinājumu apzināšana, jo papildināt valsts garantēto pensiju iespējams pat ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem – vidēji 15 līdz 20 latiem mēnesī. Eiropā šāda sistēma ir pašsaprotama, un to parasti stimulē valsts," saka "ERGO" valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.
"Tā kā Latvijā liela daļa iedzīvotāju neuzticas ne valstij, ne bankām, ne arī apdrošinātājiem, katrs uzkrāj, kā māk. Kopumā iedzīvotāji vēl tikai iepazīst uzkrājumu iespējas, un, pēc "ERGO" ekspertu prognozēm, vēl jāpaiet aptuveni 20 gadiem, lai mūsu sabiedrība pensijas uzkrājumu jomā sasniegtu vidējo Eiropas līmeni."
Par pozitīvu tendenci Latvijas iedzīvotāju centienos veidot papildu pensijas uzkrājumus liecina fakts, ka 2012. gadā par 10,8 % ir kāpis parakstīto prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Turklāt arī šogad dzīvības apdrošināšanā turpinās pieaugums 12 % apmērā.
Dzīvības apdrošināšana ar pensijas uzkrājuma veidošanu ir viens no populārākajiem risinājumiem pārtikušu vecumdienu nodrošināšanai mūsdienās. To nosaka fakts, ka pensiju uzkrājums var tikt pielāgots katra individuālajām vēlmēm – veicamo iemaksu grafiks un apjoms, kā arī iespēja saņemt uzkrāto pirms pensijas vecuma sasniegšanas ik mēnesi vai visu summu vienā reizē. Turklāt Latvijā nozīmīgs stimuls uzkrājuma veidošanai ir iespēja atgūt 24 % no iemaksātās summas ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu. Intereses pieaugums no iedzīvotāju puses ir viens no būtiskākajiem pamudinājumiem bankām sadarbībā ar apdrošinātājiem veidot jaunus produktus.