Kā šodien Bērnu tiesību aizsardzības komitejas sēdē informēja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, tagad Latvijai jāgaida ziņa no ANO. Viņa pieļauj, ka līdz reālai ziņojuma izskatīšanai būs jāgaida vismaz gads vai pusotrs, ņemot vērā ANO lielo darba apjomu.

Ziņojuma 700 lapaspusēs ir apkopota informācija par ANO Konvencijas par bērna tiesībām izpildi Latvijā laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Visas Konvencijas dalībvalstis ir apņēmušās šādu ziņojumu ANO iesniegt reizi piecos gados. Latvija kopš 2004. gada jaunu ziņojumu nebija iesniegusi, tādēļ jaunajā dokumentā ir iekļauts gan trešais, gan ceturtais un piektais kārtējais ziņojums.

Jau vēstīts, ka ziņojumam nepieciešamā informācija jau ilgāku laiku bija Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā, tomēr, kā skaidrojusi pati ministrija, ziņojuma sagatavošana tika atlikta, jo, pieaugot darba apjomam un nepalielinoties darbinieku skaitam, Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba prioritāte bija valdības pārstāvēšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

"Galvenais iemesls, kādēļ ir aizkavējies darbs pie ziņojuma izstrādes, ir ievērojams resursu trūkums atbildīgajā Ārlietu ministrijas struktūrvienībā," uzsvēra ĀM speciālisti, piebilstot, ka struktūrvienība ir atbildīga ne tikai par nacionālo ziņojumu sagatavošanu, bet arī par valdības interešu pārstāvību ECT. Turklāt savlaicīgi neiesniegti valdības komentāri ECT rada finansiālu ietekmi uz valsts budžetu.

Minēto problēmu aktualizēja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijas deputāti, nosūtot premjeram Valdim Dombrovskim (V) vēstuli ar aicinājumu skaidrot, kādēļ radusies šāda situācija.

9. jūlijā ilgi gaidītais ziņojums tika apstiprināts valdībā un nodots tulkošanai.

Ziņojumā sniegta informācija par notikušajām izmaiņām kopš pēdējā ziņojuma iesniegšanas. Proti, dokumentā apkopota informācija par dažādiem tiesību aktu grozījumiem, jauninājumiem valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā, valsts budžeta līdzekļu pārdali, statistikas datiem u.tml.

Tāpat informācija par bērnu stāvokli Latvijā sniegta tādās jomās kā pilsoniskās tiesības un brīvības, ģimeniska vide un alternatīvā aprūpe, veselība un labklājība, izglītība un kultūra, kā arī īpašie aizsardzības pasākumi, piemēram, bērniem bēgļiem.