2013. gada otrajā ceturksnī nozīmīgu ieguldījumu IKP pieaugumā (1,1 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 6,2%, tai skaitā mazumtirdzniecība – par 6,3%, kuru sekmēja 7% pieaugums nepārtikas preču, 4% pārtikas preču un 10% auto degvielas mazumtirdzniecībā.

Būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, pieaugusi par 5,3%. Dzīvojamo ēku būvniecība palielinājās par 41%, turpretī ieguldījumi šoseju, ielu un ceļu būvniecībā, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā samazinājās attiecīgi par 5% un 18%. Par 9,2% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes, muitas nodokļi), kas IKP pieauguma tempu paaugstināja par 0,7 procentpunktiem.

2013. gada otrajā ceturksnī par 0,6% palēninājās apstrādes rūpniecības temps, kas kopējo IKP tempu samazināja par 0,1 procentpunktu. To ietekmēja tempa kritums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (21,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 0,2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (3,4% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 22,2%, kā arī metālu ražošanā (1,3% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 63,9%. Par 5% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,7%).

Faktiskajās cenās 2013. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada otro ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 6,6%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (28% no kopējiem izdevumiem) – par 1,5%, pārtikai (20% no kopējiem izdevumiem) – par 2,8% un transportam (15% no kopējiem izdevumiem) – par 3,7%. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 0,8%. Preču eksports (72% no kopējā eksporta) pieaudzis par 6,1% un pakalpojumu eksports – par 1,2%. Preču importa apjomi (85% no kopējā importa) samazinājušies par 2,8%, bet pakalpojumu imports – par 5,1%. Savukārt valdības galapatēriņš pieaudzis par 12,1%.

Salīdzināmajās cenās 2013. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada otro ceturksni privātais galapatēriņš pieaudzis par 6,6%, tai skaitā izdevumi mājoklim palielinājušies par 0,4%, pārtikai – par 1% un transportam – par 6,6%. Privātā galapatēriņa pieaugums pozitīvi ietekmēja kopējo IKP izaugsmes tempu 4,7 procentpunktu apmērā.

Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 1,8%, kas atstāja 0,6 procentpunktu lielu negatīvi ietekmi uz IKP. Par 5,8% palielinājās valdības galapatēriņš, tā palielinot IKP kopējo tempu par 0,8 procentpunktiem. Preču eksports pieaudzis par 2,7%, bet pakalpojumu eksports – par 1,3%. Tie iekšzemes kopproduktu palielināja par 1,4 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 3,5%, bet pakalpojumu importa apjomi – par 7,5%. Importa samazinājums atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP 2,9 procentpunktu apmērā.