Krieviņš ir izbrīnīts, ka budžeta prioritāšu augšgalā vairums ir ar aizsardzību saistītas prioritātes, jo, viņaprāt, tas neatspoguļo reālās problēmas. Viņš gan negrib kritizēt savas kādreizējās darbavietas paveikto budžeta prioritāšu noteikšanā, bet gan mēģina uzdot jautājumus, kas līdz šim nav atbildēti saistībā ar prioritāšu noteikšanu.

Krieviņš sarunā ar aģentūru LETA atgādināja, ka jau labu laiku Nacionālā attīstības plāna kontekstā gan Finanšu ministrija, gan arī Labklājības ministrija runā par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, ekonomikas veicināšanu. "PKC uzdevums būtu bijis valdībai un sabiedrībai teikt ekspertu viedokli, ka nauda jāiegulda mērķtiecīgi - nevienlīdzības mazināšanai vai ekonomikas veicināšanai," sacīja bijušais PKC vadītājs. Viņaprāt, patlaban Nacionālā attīstības plāna un Nacionālās drošības koncepcijas prioritātes ir nevienlīdzīgā stāvoklī, lai gan formāli saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir skaidrs, ka drošības prioritātēm jāsaņem augstākais punktu skaits.

"Es apzinos, ka Latvijai kā NATO dalībvalstij ir jāuzņemas saistības, ko esam apņēmušies izpildīt. Tomēr domāju, ka partneri citās valstīs apzinātos, kāda ir reālā situācija, un neko neteiktu, ja aizsardzībai tiktu novirzīts mazāk naudas," pauda Krieviņš.

Jautāts, vai tālāk kaut kas būtu jāmaina ar prioritāšu izkārtojumu, viņš atzina, ka jautājums ir par to, cik ātri Finanšu ministrija kopīgi ar PKC var veikt kādas izmaiņas un kā tas ietekmēs kopējo budžetu. Tomēr jebkura pieredze esot laba, un, no teorētiskā viedokļa raugoties, vērtēšanas pieeja esot laba. "Bet ir bijušas kļūdas, kas ir jānovērš. Tas ir aicinājums padomāt, kā uzlabot situāciju, lai nākamgad nenonāktu pie tās pašas situācijas," viņš noteica, piebilstot, ka PKC ekspertiem vajadzēja sniegt viedokli Ministru kabinetam un norādīt uz problēmām metodikā.

Jau ziņots, ka saraksta augšgalā, kurā prioritārā secībā sakārtotas ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, ir nonākušas tādas prioritātes kā Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācija, jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstība, Zemessardzes spēju stiprināšana un vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta sistēmas pilnveidošana. Šīs četras saraksta augšgalā iekļautās prioritātes saņēmušas katra 11,5 punktus, un tās sarakstā iekļautas, sarindojot iniciatīvas iesniedzējus alfabētiskā kārtībā. Pārējās jaunās politikas iniciatīvas saņēmušas mazāku vidējo punktu skaitu. Sarakstā kopumā iekļautas 245 jaunās politikas iniciatīvas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzinis, ka šī metodika būs jāpilnveido, lai koriģētu Jauno politikas iniciatīvu prioritāšu sarakstu. Kā uzsvēra Dombrovskis, ministriju iesniegto pieprasījumu Jaunajām politikas iniciatīvām vērtēšana ir bijusi formāla - ir vērtēta to atbilstība normatīvajiem aktiem. "Tas ir tas faktors, kas noteica, ka šajā koncepcijā definētās prioritātes ir nonākušas saraksta augšgalā atšķirībā no citu nozaru plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes," turpināja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka, izvērtējot ministriju iesniegtās prioritātes nākamā gada budžetam, ir radusies formāla problēma, proti, ir atsauce uz diviem dokumentiem - Nacionālo attīstības plānu un Nacionālo drošības koncepciju, kas ir novērtēta augstāk nekā pārējo nozaru koncepcijas. "Tas būs jākoriģē," sacīja premjers. Tas nozīmē, ka prioritātēs tiks veiktas pārbīdes.