Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tiem, kam nav vienaldzīga rakstnieces radošā puse, 10. oktobrī būs iespēja tikties klātienē. Tikšanās organizēta par godu L. Stumbres jaunākajam garadarbam – šā gada vasarā iznākušajai grāmatai "Personīgi", par viņas radošo mūžu intīmu pārdzīvojumu un cilvēkattiecību vērojumā.

Rakstniece spriež, ka ar reklāmu plašsaziņas līdzekļos ir par maz, jo "cilvēki grib tikties pēc tam, kad grāmatu ir izlasījuši, nevis pirms tam. Ja cilvēki zvana un saka, ka grib tikties, kad grāmata jau izlasīta, tas jau ir daudz. Tas nozīmē, ka grāmata ir patikusi un gribas redzēt arī autoru, aprunāties. Arī pati uzskatu, ka ar lasītājiem ir jātiekas".

I. Stumbre nenoliedz, ka šādās tikšanās reizēs jautājumi gan esot vieni un tie paši. "Kāpēc jūs rakstāt to vai šo, kā rodas idejas... Lai gan citreiz apnīk stāstīt vienu un to pašu, ja reiz viņi jautā, tad skaidrs, ka viņiem to gribas zināt. Tas taču ir mans lasītājs. Man ar viņu ir jārunā," pārliecināta rakstniece. Liela daļa sanākušo parasti esot kautrīgi, bet, ja saruna ievirzās draudzīga un nepiespiesta, tad arī cilvēki atraisās, novērojusi I. Stumbre.

Rakstniece atklāj, ka sarakstīt grāmatu par savu dzīvi ir grūtāk nekā lugu, "jo pret sevi esmu diezgan kritiska. Man pašai bija svarīgi noskaidrot – kāpēc rakstu šo grāmatu. Ne jau tāpēc, ka man būtu bijusi superinteresanta dzīve. Tā man ir bijusi diezgan miermīlīga. Ar šo grāmatu es mēģinu cilvēkiem pastāstīt, kā notiek radošais process, kas cilvēkus arī visbiežāk interesē."

Rakstniecei paralēli obligāti darāmajiem darbiem, atrodas laiks arī mežā iešanai un sēņu lasīšanai. "Kurš latvietis nesēņo? Ja ir izdevība, noteikti aizbraucu uz mežu. Vienalga, vai tur sēnes ir vai nav. Tā kā pati esmu pierīdzniece, dzīvoju pie Mārupes, visapkārt ir zaļš, un man pašai ir savs dārzs, tad tur jūtos labi. Pilsēta mani neuzrunā," atklāta ir rakstniece.