Drukāt šo lapu
02.11.2016 13:30

Adrians Kukuvass: Gods kalpot mūzikai!

Autors  Arvīds Deģis
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
4. novembrī plkst. 19.00 Ādažu kultūras centrā izskanēs Adriana Kukuvasa 65 gadu jubilejas koncerts "Bet – dziesma dzīvo!". 4. novembrī plkst. 19.00 Ādažu kultūras centrā izskanēs Adriana Kukuvasa 65 gadu jubilejas koncerts "Bet – dziesma dzīvo!". publicitātes

Savos 65 gados Adrians Kukuvass ir apveltīts ar zaļoksnēja vīra spēku un gara gaismas mirdzumu sejā, kā arī īsti nobriedušu balss tembru, ko spilgti pierādīja 17. septembra jubilejas koncertu sērija pa diviem divdaļīgiem koncertiem vienā dienā Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē. 4. novembrī viņa balss skanēs koncertā Ādažu kultūras centrā.

Pasākuma vaininieks scenārija izstrādi un režiju bija uzņēmies pats un suminātājiem mundri paziņoja: "Gods kalpot mūzikai!" Un galarezultāts ar smalku vieglumu dziesmu noskaņojuma pārejās un noslīpētām mizanscēnām duetos ar meitu un Ievu Kerēvicu ("Sauc to, kā proti!") pārsteidza visus, arī mani.

Adrians Kukuvass (grieķu valodā – ūjinātājs jeb pūce) pēc otrā koncerta ar vecajiem cīņubiedriem no "Menueta", nosvīdis viscaur slapjš, ar gandarījuma un piepildījuma sajūtu ap plkst. 22.45 burtiski nolēca no skatuves kā akrobāts, "jo ērtāk ir nolēkt pie cilvēkiem, nevis tupus rāpus" (smejas). "Jūtos enerģētiski uzlādēts, jo notiek enerģiju apmaiņa – es dodu, un zāle dod man atpakaļ. Ja tas nenotiek, tad gan ir dziļi skumji. Bija pareizās vibrācijas no klausītājiem."

Organizēja bez blatiem

Kaut gan A. Kukuvass divus sasaukumus pēc kārtas bijis Jūrmalas domes deputāts un pat vadījis Kultūras nodaļu, viņš teic, ka izticis "bez sociālistiskās pazīšanās jeb blatiem, kaut gan mērs Gatis Truksnis piekrita, ka nebūtu slikti, ja taptu šāds pasākums. Gāju oficiālo kultūras konkursu ceļu, biju spiests ņemt aizņēmumu bankā, lai viss būtu līmenī. Jūrmalas domē kultūras finansēšanā viss notiek bargi; ja cilvēkam nav starta kapitāla, tad – "viss, stop!". Pēc projekta sekmīgas realizēšanas manis ieguldīto finansējumu pašvaldība solās kompensēt."

Meita kā tēva spogulis

Pēc divkārtējas dziesmas par pieradināšanu nodziedāšanas kopā ar jaunāko meitu Adriju Silvu, kura nule iestājusies Jūrmalas Mūzikas vidusskolas 7. klasē un apzinās, ka akadēmiskie pamati mūziķa karjerā ir ārkārtīgi svarīgi, Adrians ar milzīgu tēva lepnumu un saviļņojumu atzina, ka ieguldītās pūles ir attaisnojušās.

"Priecājos, ka tagad atkal esam tētis un meita, nevis skolotājs un audzēkne, kā tas bija, kad Adrija mācījās Mārupē. Mūzikas ceļu viņa izvēlējās pati, bet, protams, nevaru noliegt, ka esam viņai to izgaismojuši. Šobrīd laiku pa laikam iedodu viņai ceļa maizi un kādu darba uzdevumu. Viņa zina, ka ir vērts manī ieklausīties," stāsta Adrians.

Mārupes Mūzikas un mākslas skolā Adrians, diplomēts RPIVA skolu vadības maģistrs, ir metāla pūšaminstrumentu nodaļas vadītājs, pasniedzot trompetes un ģitāras spēli, kā arī piepalīdzot tiem, kuri vēlas papildināt vokālās prasmes. Mūzikas un mākslas festivālā "Bildes" oktobrī meita Adrija Silva uzstājās kopā ar Mārupes Mūzikas un mākslas skolas jauniešu rokgrupu "Ad libitum".

Koncerti kā izglītošana

"Neesmu domājis tādās kategorijās, bet – jā, koncertdarbībai ir zināms sakars ar izglītošanas darbu. Respektīvi, to gaismu, ko cenšos ielikt savā mūzikā un pats arī sajūtu, tiecos atdot klausītājiem, skatītājiem. Ja šī vēsts sasniedz viņu dzirdīgās ausis, acis un sirdis, tad viss ir kārtībā."

Mūzikas eksperti spriež, ka Adrians pat hārdrokā ieliek nevis zemo, tumšo enerģētiku, bet to apvērš, piepaceļ uz augšu. "Piemēram, Jura Sējāna dziesmā "Ilgošanās" ar brīnišķīgiem Vizmas Belševicas vārdiem iekodēts tāds spēks, kas paceļ spārnos..."

A. Kukuvass atcerējās, kā 1999. gadā sacerējis garīgo dziesmu ciklu ar garīgā skolotāja Šri Činmoja vārdiem "Esi mūžīgs bērns", kurš viņam pēc tikšanās piešķīris ekskluzīvas tiesības uz to. Tādēļ "meditācija un garīgā prakse man nav sveša. Jo jebkuram normālam cilvēkam tā palīdz." Un, iespējams, iekšēja koncentrēšanās ir Adriana jauneklīguma noslēpuma atslēga.

Dzimšanas dienā ārpus burziņa

Zinādams, kādi "nahali ir tie žurnālisti", īstajā dzimšanas dienā, 25. septembrī, Kukuvass tālredzīgi bija izslēdzis mobilo tālruni un kopā ar savu mīļo sievu Noru to svinēja divatā, devušies nezināmā virzienā ārpus Latvijas, nevis sabiedrības centrā.

"Kādreiz arī jāatpūšas! Ceru, ka draugi neapvainosies par šādu nepieklājību. Es tā dzīvoju, cienījamais žurnālist, šo dzīvi cenšos svinēt... Ja es kaut ko daru, daru to pamatīgi. Un, ja nedaru, tad nedaru nemaz." Tāpēc, piemēram, "Latvijas Avīzē" kolēģe Aija Kaukule portretrakstam par A. Kukuvasu likusi virsrakstu "Gavilēt par esmi!".

Šogad gan nelidos un nebrauks ar prāmi uz viņa grieķisko sakņu salu Kalimnu (tulkojumā no grieķu valodas – skaisto dziesmu sala) Egejas jūrā, jo nav bijis liekas naudas šādam ceļojumam. Adriana māsa, radiožurnāliste Lia Guļevska, un viena no meitām nedaudz saprot grieķu valodu, bet pats tajā nerunājot.