Jāstāsta savs stāsts par pēckara vēsturi

Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja filmas autors E. Šnore, uzaicinājums rādīt Saulkrastos filmu par Baltijas pretošanās kustību pēc Otrā pasaules kara Latvijas vēsturē liktenīgajā dienā, kad notika "Baltijas ceļa" akcija, bet vēl senāk tika noslēgts arī Ribentropa–Molotova pakts, kā rezultātā Latvija zaudēja neatkarību, nāca no Saulkrastu kultūras nama puses.

Jautāts, kāds ir filmas uzdevums, E. Šnore sacīja, ka pasaule ilgus gadus ir dzīvojusi PSRS propagandas iespaidā.

"Mērķtiecīgi tika radīts iespaids, ka nekāda pretošanās Maskavas iedibinātājai kārtībai okupētajās Baltijas valstīs nebija. Ja arī kāds pretojās, tad tie bija "atsevišķi bandīti". Patiesībā pilnīgi bezcerīgā situācijā, kad nebija nekādu cerību sagaidīt palīdzību no malas, pretošanās kustība bija gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Tāpēc filmā ir iekļautas epizodes par to, ka Tālrīta Krastiņa "Lāča mednieku" grupa gatavoja atentātu pret tā laika Latvijas PSR valstsvīru Vili Lāci, bet Igaunijā 1946. gadā tika uzspridzināts padomju varas uzcelts piemineklis," skaidroja E. Šnore.

Savukārt kā iemeslu, kāpēc filma ir svarīga tieši šobrīd, E. Šnore minēja šaubu pilnās runas Rietumos, par to vai Baltijas valstis ir gatavas sevi aizstāvēt, ja šeit kāds iebruktu. "Ja to varējām darīt toreiz, tad pašlaik tas ir pilnīgi pašsaprotami," viņš uzsvēra.

Uz jautājumu, vai filmā ir pieminēts fakts, ka tepat Saulkrastos – Zvejniekciemā – dzīvojis arī pretošanās kustības dalībnieks Rihards Zande, kuru kā prototipu savā stāstā izmantojis rakstnieks Arvīds Grigulis un pēc kura motīviem uzņemta kinofilma "Kad lietus un vēji sitas logā", E. Šnore atbildēja noliedzoši, taču ir pieminēts fakts, ka 40. gadu beigās un vēl 50. gadā Zvejniekciema rajonā no jūras izcēlās angļu aģenti.

Ar padomu palīdzēja arī to dienu aculiecinieki

Filma "Nezināmais karš" 43 minūšu garumā stāsta par Baltijas valstu nacionālo partizānu bruņoto pretestību Padomju Savienības varai pēc Otrā pasaules kara. Kā stāstniekus režisors piesaistījis gan agrākos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pretestības kustības dalībniekus, to dienu lieciniekus, gan ASV drošības dienestu analītiķi Džonu Pradosu un Lielbritānijas slepeno dienestu vēstures pētnieku Stīvenu Dorilu.

Tādu ekspertu izvēli noteicis jau pieminētais apstāklis, ka materiāls faktiski adresēts rietumniekiem, kam apjausma par pēckara notikumiem Baltijā ir minimāla. Atzīstami, ka starp runātājiem filmā ir arī čekas veterāns, tādējādi sniedzot ieskatu arī šo cilvēku domu gaitā.

"Filma savu uzdevumu izpildīja spīdoši. It īpaši, ja to sūtīs uz Rietumiem," redzēto raksturojis Igaunijā dzīvojošais Bruno Javoišs – vīrs, kurš ieguvis varoņa slavu, 1963. gadā uzvelkot Latvijas karogu Rīgas radiotorņa mastā. B. Javoišs "Nezināmā kara" tapšanas laikā palīdzēja Šnorem kontaktēties ar bijušajiem pretošanās kustības dalībniekiem Igaunijā. Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs filmu savukārt nosaucis par "spēcīgu".