Literatūrzinātnieks Ojārs Lāms pauda, ka "ikvienai kopienai – vai tā būtu reliģiska, etniska vai kaut vai darba kolektīvs – ir nepieciešamas savas uzvaras zīmes. Par tādu latvietību apliecinošu zīmi noteikti uzskatāms Andreja Pumpura no tautas teiku materiāla un laikmeta centieniem radītais varonis Lāčplēsis un arī eposs, kas vēsta par šī varoņa gaitām."

Lāms arī norādīja, ka eposs nav novietojams birokrātu veidotos plauktiņos, jo tas ir plašāks, dzīvīgāks un daudzveidīgāks par jebkuru klasifikāciju. Pamatstruktūrā tas esot vienkāršs kā šaha dēlītis, bet slēpj sevī spēku, kas sakrāts gan tautas, gan pasaules pieredzē - tas kā spēka un iedvesmas avots atgriežas pie latviešiem sarežģītos laikos.

Eksperts stāstīja, ka latviešu literatūrā vairākus gadu desmitus bija aktuāls jautājums par eposa sacerēšanu, un Pumpurs spēja piedāvāt tekstu, kas vislabākajā samēra ietvēra dzejas valdzinājumu, mīta vēstījumu un idejas par esamību, turklāt šis darbs spēja iedvesmot nākamās paaudzes.