Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja folkloras kopas "Rāmupe" dalībniece Gunta Saule, Katlakalna folkloras kopā jau otro gadu mācās paši un aicina citus izzināt tradicionālo Vasarsvētku svētīšanas parašas un rituālus, kā arī gūt apjausmu par to sadzīvisko, sociālo un mitoloģisko jēgu un saturu.

Gunta Saule norāda, ka, nākot uz Vasarsvētku meistardarbnīcu, visi ir aicināti savīt skaistus vainagus, tērpties koši, krāsaini, starojoši un saulaini. Līdzi vajadzētu paņemt vairs nelietojamu apģērbu lupatiņas, diegus, dzijas pavedienus, no kā varēs darināt sievišķās veiksmes lellītes. Vasarsvētku mielasta galdā tiks likts uz vietas gatavots pantāgs (katram jāņem līdzi pāris olas kopīgajam pantāga katlam), kā arī citi kārumi, kas gatavoti no olām un piena produktiem.

Arī Vasarsvētkos ēd, cienā citus un ziedo vārītas olas, kuru krāsa ir zaļā. Lai tiktu pie zaļām, pelēkzaļām un zilzaļām olām, tās jāpeldina spinātu lapu, piparmētru, bērzu lapu, rudzu zelmeņa novārījumā.

G. Saule stāsta, ka Vasarsvētki tradicionālajā gadskārtu ritā ir vieni no sieviešu svētkiem, tie ir kā smalka un sievišķīga atbilde vīrišķajiem Ūsiņiem.

"Ļoti skaisti svētki, ko svēta laikā, kad daba plaukst, veras lapu un ziedu pumpuri. Uzplaukst un jaunai dzīvei atmostas arī sieviete, sievišķā daba atveras saulei, gaismai, vējam, ugunij, ūdenim, visām gaisa strāvām un enerģijai. Vasarsvētkus svin visas sievietes, bet jo īpaši nozīmīgi tie ir jaunām meitenēm," pauž Gunta Saule.

"Vasarsvētku laiks daudzās arhaiskajās kultūrās un dabas reliģijās ir iesvētību laiks, rituāli ir saistīti ar meitenes pāreju sievietes kārtā. Aizgājušās bērnības un pamodušās sievišķības simbols ir dzeguze, ko meitenes uzdarina un ar dziesmām palaiž upes straumē.

Vasarsvētku īpašais un svētais koks ir bērzs. Tas ir sievišķais koks un tiek apdziedāts kā sievišķās pasaules līdzība un arī kā Pasaules koka līdzība. Ap to notiek vēl daudzi un dažādi rituāli, kas saistīti ar nākotnes zīlēšanu, kā arī ar labuma un veiksmes piesaistīšanu."