Kā portālam "Apriņķis.lv" pavēstīja Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis, katedrāles zvani ir jebkuras Eiropas pilsētas dvēsele, jo gandrīz visās Eiropas galvaspilsētās cilvēki pulcējās galvenajos pilsētas laukumos, lai klausītos aicinošajās un iedvesmojošajās zvanu skaņās. Taču Doma tornī zvanu skaņas nebija dzirdamas kopš Pirmā pasaules kara, jo, tam sākoties, visi četri Doma zvani tika evakuēti, bet vēlāk 1924. gadā no tiem Rīgā atgriezās tikai viens.

Zvanus Doma katedrālei centās gādāt jau kopš 1993. gada, un astoņus gadus vēlāk radās cerība piepildīt Doma laukumu ar zvanu skanēšanu. Proti, 2001. gadā Vācijas evaņģēliskā Baznīca Rīgas Domam uzdāvināja piecus zvanus. Taču šo zvanu uzstādīšanas laikā tika konstatēts, ka torņa koka konstrukciju tā brīža stāvoklis nepieļauj šo zvanu uzstādīšanu.

Taču tagad, pateicoties no 2013. līdz 2015. gadam veiktajam Eiropas reģionālā un attīstības fonda projektam, beidzot bija radusies iespēja restaurēt Doma torņa koka konstrukcijas un nodrošināt zvanu uzstādīšanu. Šī projekta ietvaros, tika veikta neapmierinošā stāvoklī esošās torņa koka konstrukciju restaurācija un novērsti draudi gan baznīcas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, gan baznīcas apmeklētājiem, nodrošinot Rīgas Doma torņa ilglaicīgu izmantošanu nākotnē.

Galvenais Doma torņa koka konstrukciju bojājumu rašanās cēlonis bija koksnes brūnās trupes sēnes Antrodijas (Antrodia sp.) un ķirmju dzimtas (Anobiidae) izplatīšanās labvēlīgo apstākļu (mitruma un temperatūras) ietekmē. Lai to visu novērstu, speciālisti veica bojāto elementu protezēšanu vai nomaiņu, kā arī iebūvēja tornī jaunu balsta sistēmu.

Pēc torņa koka konstrukcijas restaurācijas darbu pabeigšanas tornī uzstādīti kopumā deviņi zvani, tajā skaitā arī 2001. gadā Vācijas dāvinātie zvani. Rīgas Doma torņa nostiprināšanas darbus veica būvniecības uzņēmums SIA "Arčers".