Drukāt šo lapu
16.11.2015 15:20

Koncerts "Spēka dziesmas Latvijai" atgādina par vērtībām

Autors  Marta Ūdre
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Koncerts "Spēka dziesmas Latvijai" atgādina par vērtībām publicitātes

Svētdien, 15. novembra vakarā "Arēnā Rīga notika svētku lielkoncerts "Spēka dziesmas Latvijai". Šis raksts būs skatītāja pārdomas par pasākumā gūtajiem iespaidiem. Īsumā – nebiju gaidījusi, ka koncerts būs tik emocionāli spēcīgs.

Koncertā piedalījās dziedātāja Ieva Akuratere, grupa "Pērkons", aktrises Olga Dreģe un Lilita Ozoliņa, rokmūziķi Alex un Atis Ieviņš, dziedātāji Aija Andrejeva, Samanta Tīna, Ginta Krievkalne, Ralfs Eilands, koklētāja Laima Jansone, operdziedātājas Elīna Šimkus un Elīna Zālīte, tautas deju ansamblis "Dzintariņš", dziedošie Latvijas Nacionālā teātra un Dailes teātra aktieri Dita Lūriņa, Marija Bērziņa, Rēzija Kalniņa, Ģirts Ķesteris un Artis Robežnieks, kā arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistars Raimonds Ozols. Programmas muzikālais vadītājs – Kristaps Krievkalns. Koncertu atklāja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna un klusuma brīdis, pieminot notikumus Francijā.


Aprunājoties ar citiem koncerta apmeklētājiem, izkristalizējās galvenais secinājums, ka šāda pozitīvisma deva jau sen visiem bija nepieciešama. Koncerts izcēlās ar saturisko bagātību un konkrēto mērķi – veicināt patriotismu, iedvesmot, uzmundrināt, atgādināt par labo mums apkārt.

Pieteikums – patriotisks koncerts – varētu vedināt uz domām, ka dziesmas varētu būt diezgan vienveidīgas, taču šis nebija tas gadījums. Līdztekus liriskām melodijām izskanēja arī tādas koncertos sen nedzirdētas dziesmas kā leģendārā Līvu "Zābaku dziesma" un Aivara Brīzes savulaik dziedātā Kokneša "Es savu zemi nepārdodu". Lai gan Ata Ieviņa balss tembrs nav tik ļoti iespaidīgs kā bija Aivaram Brīzem, viņš tomēr godam parādīja šo dziesmu spēku.

Starp koncerta emocionālākajiem brīžiem vēl var minēt Ģirta Ķestera un Lilitas Ozoliņas filozofiskās uzrunas, fonā skanot "Tumša nakte, zaļa zāle" instrumentālajam motīvam; tāpat arī skatītāji cēlās kājās pie Ievas Akurateres dziedātās "Manai tautai" un Ata Ieviņa izpildītās "Dzimtā valoda". Koncertu noslēdza "Sena kalpu dziesma", Olgas Dreģes dziedātā "Tēvzemei" un kopdziesma "Cielaviņa".

Iespējams, viena no koncerta veiksmes atslēgām bija pievienotais vizuālais materiāls. Skatuves fonā bija izvietots milzīgs ekrāns, kas brīžiem pat izkonkurēja uz skatuves notiekošo. Dziesmu starplaikos klātesošos ar ekrāna starpniecību uzrunāja dažādi sabiedrībā zināmi ļaudis, to skaitā bijušie valsts prezidenti, inteliģences pārstāvji Jānis Peters, Jānis Streičs, Uldis Dumpis, Džemma Skulme, TAD "Dzintariņš" vadītāja Olga Freiberga, kā arī dažādas televīzijas personības. Atbilstoši dziesmas noskaņai ekrānā tika rādīti dažādi Latvijas skati, piemēram, Latvija no putna lidojuma, dokumentāli kadri no Baltijas ceļa un barikāžu laika, Latvijas daba, tradicionālais 18. novembra lāpu gājiens Rīgā u.c.

Pēc koncerta iedomājos arī par citu nesen apmeklētu pasākumu, proti, izdaudzināto izrādi "Brodskis/Barišņikovs", kurā skatītājiem bija iespēja redzēt leģendāro dejotāju Barišņikovu un novērtēt Brodska domas asumu un vārda meistarību. Arī šī izrāde man šķita emocionāli spēcīga, bet pavisam citā sajūtu toņkārtā. JRT izrādes galvenais vēstījums bija par to, kā viss paiet, izirst, noveco. Rudenim atbilstošas, taču diezgan drūmas noskaņas. Protams, ne jau vienmēr ir vajadzīgs holivudisks "happy end", taču mūsdienās sabiedrībai drūmuma netūkst, trūkst tieši pozitīvo emociju. Tādēļ priecājos, ka rudens kultūras sezona piedāvāja arī sirsnīgo koncertu "Spēka dziesmas Latvijai".

Tiem, kas koncertu neapmeklēja klātienē, būs iespēja to redzēt 18. novembrī plkst. 21.15 kanālā LNT. Ir vērts!