"Tēma kļuvusi man svarīga pamazām, ilgāk kontaktējoties ar dabu, gleznojot dabā. Kā bērns pieaug un nobriest – pamazām. Saules kults savulaik bija ļoti svarīgs. Mēness kalendāra vietā bijis Saules kalendārs. Tā bija saules nozīmes apzināšanās. Saule taču mūs apgaismo, silda, audzina. Kopā ar sauli mēs līgojam kosmiskajos plašumos. Esam kosmiskas būtnes, kaut pašreizējā civilizācijas stāvoklī – karantīnā. Neapzinīgi esam, tā sakot, kaitnieciski attiecamies pret visas planētas un savu dabu. Esam kļuvuši par parazītiem. Diezin vai mēs spētu uzcelt kaut vienu no tiem Rīgas skaistajiem namiem, kas pašlaik priecē mūsu acis," par izstādes būtību stāsta pati māksliniece.

Mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis, skatītājiem skaidrojot Aijas Zariņas centienus, teic, ka viņas programma ir harmonija.

"Tā ir," atzīst māksliniece. "Manuprāt, kultūrai jāpiedalās patiesības noskaidrošanā, kārtības ieviešanā, atbildības noteikšanā. Kultūra ir jēgas noteikšana. Lai skaisti dziedātu, veidotu modernu dizainu, lamātos vai nelamātos, vispirms jānoskaidro patiesība, būtība, saturs. Mākslas zinātnieki gan domā citādi. Ieva Astahovska, piemēram, to sauc par "slodzi, ko kultūra mūsdienu neoliberālajā sistēmā nespēj un nemaz nevēlas nest".

Es domāju, ka Latvijas inteliģencei ir pienākumi, lai saglabātu savas tradīcijas – ne tikai Līgo svētkus kā Saules svētkus, bet ģimeni, tikumus, valodu, zināšanas. Lai saglabātos Latvija, jāpapēta, uz kā tā balstās. Uz meliem celtne stāvēt nevarēs. Patiesība paliek patiesība arī tad, ja mums tā nav patīkama. Tā saglabā savu spēku, kaut mēs to nezinām. Tā nu, ja latvietis turpinās palikt provinciāls, tad tā bērni izklīdīs plašajā pasaulē kā Sprīdīši, īsto patiesību meklējot," spriež Aija Zariņa.

Izstādē Ventspilī patlaban apskatāmi Aijas Zariņas darbi "Līcis", "Saule un jūra", "Antiņš", "Ventspils".

Māksliniece Aija Zariņa izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1982. gada.

Aija Zariņa ir viena no pretrunīgāk vērtētajām latviešu māksliniecēm, kuras personālizstādēm bijusi arī skandaloza rezonanse. Sarežģīta un talantīga personība. Mūžīgā opozicionāre, bezkompromisu cilvēks, taisna, vienmēr ceļā uz Ideju. Heroisks tēls, kas latviešu mākslā dominējošajā komercrakstura tonī ienes vērienu un drosmi. 20. gadsimta 80. gados Aija Zariņa uzdrīkstējās lauzt tradicionālo sociālisma mākslas kanonu, reducējot glezniecību līdz zīmējuma kontūrai, krāsu kontrastiem, izvēršot to arī telpā.