Noras Ikstenas romāns "Mātes piens" aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Visu romāna tekstu caurauž atteikšanās – no vīra un tēva, no sapņiem un iecerēm, no darba un uzskatiem, no draugiem un tiem, kurus mīlam.

Šajā visu paaudžu sieviešu sāpju ceļā ļoti spēcīgs ir piedošanas motīvs. Tas kopš mazotnes ir nepārtraukts uzdevums meitai, lai turētu pie dzīvības māti, kura apzināti viņai liegusi savu pienu, lai neļautu mantot savas sāpes un izmisumu.

"Triju paaudžu sieviešu — meitas, mātes un mātesmātes — likteņu vijums ir kā cieši sapīta bize. Tik cieši, ka sāp matu saknes. Veidojas maģiska sievišķā trīsvienība. Dzīvība un nāve. To vienlaicīgais skaudrums un maigums dziļi uzrunā gan reālistiskās detaļās, gan poētiskos simbolos. Mīlestība un naids. To augstspriegums. Ir laime lasīt darbu, kur šie lielie jēdzieni ir mākslinieciski piepildīti, jo tas gadās reti," romānu novērtējusi dzejniece Māra Zālīte.

Viņai pievienojas rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, kurš Noras Ikstenas darbu novērtējis kā "aizraujošu cilvēka tapšanas pētījumu ar precīzi un krāšņi iezīmētu fonu — Latvijas PSR no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem." "Apbrīnojama ir Noras Ikstenas prasme veidot oriģinālas romānu konstrukcijas," atzīst rakstniece Inga Ābele.

Izdevniecībā "Dienas Grāmata" grāmata tapusi, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un jo īpaši mecenāta Valērija Belokoņa un "Baltic International Bank" atbalstam.