Drukāt šo lapu
11.12.2014 17:15

Pierīgā kaut ko dzirdējuši par Gaismas pili ir teju visi, taču to apmeklēt grasās vien retais

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pierīgā kaut ko dzirdējuši par Gaismas pili ir teju visi, taču to apmeklēt grasās vien retais arhīvs

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka jeb Gaismas pils Pierīgas iedzīvotājiem ir atpazīstamākais kultūras infrastruktūras objekts. Taču, lai gan šo objektu atpazīst salīdzinoši daudz cilvēku, to apmeklēt šogad grasās vien retais.

Kā secināts nesen veiktajā pētījumā par kultūras patēriņu Latvijā, par Gaismas pili kaut ko dzirdējuši ir 96 % Pierīgas iedzīvotāju. Salīdzinoši liels – 49 % – ir arī to īpatsvars, kuri ir kaut ko dzirdējuši par topošo Liepājas koncertzāli "Lielais dzintars".

Interesanti, ka retāk Pierīgas iedzīvotāji atpazīst jau atklātās kultūras iestādes – Vidzemes koncertzāli "Cēsis" (38 %), Daugavpils Marka Rotko mākslas centru (29 %), Latgales vēstniecību "GORS" (26 %).

Kā skaidro pētījuma autori, šīs izteiktās atšķirības liecina par to, ka iedzīvotāji labāk zina savā reģionā esošos jaunos kultūras infrastruktūras objektus, bet mazāk tos, kas pēdējo gadu laikā uzbūvēti attālāk, piemēram, Rēzeknē vai Cēsīs.

Lai gan kultūras infrastruktūras objektus atpazīst salīdzinoši daudz iedzīvotāju, tos apmeklēt tuvākā gada laikā ir gatavi un ieinteresēti tikai nedaudzi.

Proti, visvairāk ciemiņus no Pierīgas var gaidīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, to tuvākā gada laikā grasās apmeklēt 32 % Rīgas apriņķī dzīvojošo. Savukārt krietni vien mazāka pierīdzinieku interese ir par reģionos jaunatvērtajiem kultūras objektiem.

Uz Vidzemes koncertzāli "Cēsis" gatavi braukt 10 % interesentu no Pierīgas, bet 9 % izteikuši vēlmi doties baudīt mākslu uz Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Savukārt 8 % Pierīgas iedzīvotāju tuvākajā gada laikā plāno doties uz Latgales vēstniecību "GORS". Vismazākā iedzīvotāju interese ir par topošo Liepājas koncertzāli "Lielais dzintars".

Pētījumu "Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007.–2014. gadam" veica biedrība "Culturelab" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kopumā pētījuma laikā šoruden tika aptaujāti 1047 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs, kā arī analizēt iedzīvotāju attieksmju un viedokļu maiņu par kultūras jomas būtiskumu un nozīmi personīgi sev un arī valsts attīstībā kopumā.