Drukāt šo lapu
02.08.2014 16:39

"Dabas koncertzālē" izgaisīs robeža starp zinātni un mākslu

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

"Projekts "Dabas koncertzāle" ir jauns veids, kā runāt par dzīvniekiem, putniem un augiem, kas mums ir līdzās un ko bieži uztveram kā kaut ko atšķirīgu no mums," saka viens no šīs neparastās idejas autoriem mūziķis un komponists Ingus Ulmanis.

Konceptuāli "Dabas koncertzāle" ir zinātnes un mākslas projekts, pie kura strādā ļoti daudz cilvēku, kas ir profesionāļi katrs savā jomā: dabas zinātnieki, mūziķi, video un gaismu mākslinieki, dramaturgi. "Šovasar to rīkosim devīto reizi, un atšķirībā no citiem gadiem, kad "Dabas koncertzāles" galvenais varonis bija dzīvnieks, putns vai augs, kas mums dzīvo līdzās, šogad tā būs bruņuzivs, kas tagadējās Gaujas senlejas teritorijā ir dzīvojusi pirms vairāk nekā 400 miljoniem gadu. Bruņuzivs ir "vienaudze" Gaujas senlejas krastu smilšakmeņiem, kas veidojušies, izgulsnējoties un sacementējoties smiltīm un māliem Devona jūras ūdenī un milzīgu upju deltās, kas te kādreiz bija sauszemes vietā," stāsta I. Ulmanis.

"Šovasar "Dabas koncertzāle" tiks "būvēta" Gaujas nacionālajā parkā, tā sauktajā Balonu pļavā netālu no Gūtmaņa alas," turpina mūziķis. "Tur 9. augustā jau no plkst. 17 līdz 21 varēs ielūkoties vairāk nekā 20 dažādas laboratorijās un kopā ar zinātniekiem iepazīt bruņuzivi un vides ģeoloģisko attīstību Gaujas senielejā laikā, kad tur dzīvoja bruņuzivis, kuru kaula bruņu atliekas dabas pētnieki joprojām atrod Gaujas sērēs."

Iestājoties tumsai, uz speciāli būvētas skatuves sāksies galvenajai varonei – bruņuzivij – veltīts mūzikas, video un gaismas uzvedums. "Šī muzikālā stāsta pamatā būs zināšanas, ko mums sniedza zinātnieki un kas iegūtas simtiem gadu ilgos pētījumos. Tam, ko mēs spēlēsim, ir ļoti konkrēta priekšvēsture, tās nebūs mākslinieku fantāzijas vai sapņi," skaidro I. Ulmanis.

"Kopā ar mums uzstāsies "Devona orķestris", kurā spēlēs 20 simfoniskā orķestra mūziķi. Ar simfoniskās mūzikas palīdzību mums gribējās sajusties laikā pa vidu tam, kur satiekas mūsdienas, ar to, kas zem šīm zvaigžņotajām debesīm te noticis pirms 400 miljoniem gadu. "Devona orķestrī" katram instrumentam būs sava tā laika šīs vietas iemītnieka loma – viņi spēlēs, teiksim, taimspuras, tanderikus, zivis utt. Savienojot zinātni ar mākslu, paveras iespēja caur sirdi saprast un sajust to, ka dzīvība, kas ir bijusi un ir līdzās, neeksistē paralēli mums – mēs esam lielā un ļoti dziļā kopsakarā ar to."