Vienlaikus tie būs vairākās Eiropas valstīs, bet visā Latvijā, arī Inčukalnā, no 30. marta līdz 1. aprīlim.
«Senie amati nāk no mūsu vecmāmiņām un vectētiņiem un tos ir vērts saglabāt», tā svētku būtību raksturo Inčukalna Tautas nama vadītāja Inga Freimane, «Šo svētku organizēšana ir cieņa pret cilvēka radošu darbību un vērtību apzināšana.»
Svētkos Inčukalna būs iespēja uzzināt par zeķu un cimdu adīšanu, senajām rotām un metālkalšanu, maizes cepšanas noslēpumiem. I. Freimane piebilst: «Organizējot svētkus, domājām, lai visai ģimenei ir interesanti – vīriešiem metālkalšana, sievietēm - kulinārija un adīšana.»
Daiļamata meistare Ilze Kopmane dzīvo Vangažos un seno amatu svētkos iepazīstinās ar etnogrāfisko cimdu un zeķu adīšanu. I. Kopmane adīšanas prasmi mantojusi no senčiem. Meistare, sirsnīgi smaidot, atceras: «Man grūti pateikt, ko es pirmo iemācījos – adīt vai runāt. Visas manas dzimtas sievietes ir nodarbojušās ar rokdarbiem – aušanu, tamborēšanu, adīšanu. Uz ielas esmu pamanījusi, ka jauniešiem aukstā laikā patīk uzvilkt siltos skaistos dūrainīšus, tikai vairāk tajos vajadzētu ieadīt mūsu etnogrāfiskās zīmes.» Adīti cimdi no etnogrāfiskiem atšķiras tieši ar etnogrāfiskām zīmēm – saulīti, jumi, zalkti.
Rotu un metālkalšanas meistars Modris Balodis svētkos piedalīsies ar vara rotām un demonstrēs auksto kalšanu, kur metāls tikai jāuzsilda. Modris Balodis strādā par mājturības skolotāju Allažu pamatskolā, Garkalnes vidusskolā un Rīgas 45. vidusskolā. Viņš stāsta: «Jauniešiem ir interese par senajām prasmēm. Tiesa, vairāk viņiem patīk pats izstrādājums, bet ne process, kā to izveidot. Labprāt gatavo gredzenus un piekariņus. Grūtāk iet ar saktām un aprocēm.» Raksturojot senās latviešu rotas, meistars saka: «Mūsu senās rotas bija no vara un bronzas, un tās arī ir rotas, kas latviešiem visvairāk piestāv.» Modra Baloža rotas pie viņa ilgi neturas, bet izstādei kas labs jau aiztaupīts.
Inčukalna Tautas nama vadītāja Inga Freimane ar seno amatu svētkiem nolēmusi novadā atdzīvināt arī kulinārijas seno mākslu, kura Inčukalnā vienmēr bijusi iecienīta. Maizes cepšanas noslēpumos dalīsies siguldiete Indra Čekstere. Par maizi viņa saka: «Latviešiem tā noteikti ir rupjmaize, tā dod spēku un aizsargā organismu». I. Čekstere uzrakstījusi grāmatu „ Mūsu maize", ko 2004. gadā izdeva Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs. Meistare svētkos paņems līdzi maizes cepšanas rīkus, būs arī iespēja nogaršot Indras Čeksteres cepto maizi.
Izstādē, kas notiks stundu pirms meistari dalīsies savās prasmēs un zināšanās, piedalīsies karašiņu cepēji, svētku kūku cepējas un citi seno prasmju meistari. Tā būs izstāde – pārdošana, kur varēs apskatīt un iegādāties vērtības, kas tapušas, pielietojot senās prasmes un zināšanas.
Seno amatu svētku «Satiec savu meistaru» programma:
no pulksten 12.00 apskatāma amatnieku darbu izstāde un iespēja arī iegādāties mīļas un noderīgas lietas sev vai arī dāvināšanas priekam,
no pulksten 13.00 meistari cels godā savas prasmes un zināšanas, lai padalītos tajās ar ikvienu, kurš vēlas uzzināt ko jaunu un varbūt arī pat iemēģināt roku jau uz vietas kopā ar meistariem:
Ilzi Kopmani – etnorāfisko cimdu un zeķu adītāju,
Modri Balodi – metālkalēju un senu rotu darinātāju,
Indru Čeksteri – etnogrāfi un maizes cepšanas noslēpumu zinātāju.