Rokasspiediena attālums domāts arī gluži tiešā nozīmē – ik koncertvietā mūziķi apzinot iespēju atrasties nevis, kā ierasts, – uz skatuves –, bet tik tuvu skatītājiem, cik iespējams. Jānis Auzāns atzīst – ir vietas, kur, plānojot koncerta norisi, apsvēruši iespēju muzicēt nevis uz skatuves, bet, piemēram, zāles vidū. «Ropažos mūziķi, izņemot mani un Ati, atradīsies uz skatuves. Mēs abi – skatuvēs priekšā, iespējami tuvāk publikai,» atklāj Jānis Auzāns.
Viņa un brāļa Ata balsīm turnejas koncertos pievienojas trīs bekvokālistes no Ata diriģētā un Jāņa menedžētā Daugavpils Oranžā kora, ģitāristi Ēriks Upenieks un Alex Mercy, kontrabasists Viktors Veļičko un sitaminstrumentālists Nauris Bartusevičs. Dziesmas, ko aranžēt koncertam, Atis izraudzījies gan no Zigmara Liepiņa kompozīcijām, gan populāriem šlāgeriem, gan Ievas Akurateres skandētām folkdziesmām. Programmā ir arī pasaules popmūzikas hiti un pašu sacerējumi.
«Vēlējāmies vienkārši sarīkot koncertturneju, dziedot to, kas pašiem patīk. Atsaucība ir negaidīti liela, publika ņem pretī visu. Liels nopelns tajā droši vien gan «dzīvajam», akustiskajam skanējumam, gan labajiem mūziķiem,» atzīst J.Auzāns, koncertu kopskaitu turnejā prognozējot ap 60. «Kad uzstāšanās beigās sakām, šī būs pēdējā dziesma, interesanti vērot, kā cilvēki, pirmoreiz koncerta laikā paraugoties pulkstenī, apjauš, cik ātri paskrējusi pusotra stunda,» viņš atceras.