Drukāt šo lapu
04.10.2017 15:25

Komentārs. Šādas traģēdijas, iespējams, nenotiktu...

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Komentārs. Šādas traģēdijas, iespējams, nenotiktu... arhīvs

"Arī šogad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgiem septembris aizritēja kā asa sižeta trilleris, jo ik gadu šajā periodā īpaši daudz bērnu nonāk slimnīcā ar dažāda veida traumām. (Otrs gada traumatiskākais mēnesis ir maijs.)

Turklāt šogad traumatismu veicina arī laikapstākļi, jo rudens ir salīdzinoši silts, bērni daudz laika pavada rotaļlaukumos, brauc ar riteni, skrituļdēli, skrituļslidām. Biežāk traumas tiek gūtas, bez aizsargekipējuma braucot ar riteni, skrituļslidām, skrituļdēli. Neievērojot drošību, slimnīcā nonāk bērni ar lauztām rokām, kājām, galvas traumām u.c.

Bērnu ķirurgi atklāj – īpaši smagas traumas tiek gūtas, braucot ar riteni pa rampu, kā arī ļoti bīstams ir batuts, jo bērni pa to lēkā arī mitrā laikā, kad tas ir slidens. Tādēļ mediķi atgādina, ka par drošību ir jādomā, un lielākajā mērā atbildība par to jāuzņemas vecākiem.

Mēdz būt situācijas, kad uz slimnīcu tiek atvests bērns, piemēram, ar galvas traumu. Mamma ir līdzās, un, kad tiek vaicāts, kāpēc, braucot ar riteni, bērnam galvā nav bijusi aizsargķivere, mamma tikai noplāta rokas: "Vai tad viņš mani klausa!?""

Šādu paziņojumu pirmdien izplatīja apdrošināšanas firma BTA.

Arī pagājusī nedēļa nebija izņēmums – Raunā tā diemžēl bija pavisam traģiska.

Vienu gadījumu aizpagājušajā svētdienā redzēju pati. Gaisa šķēršļu trasē Valmierā bijām sākuši baudīt skaistu svētdienu, un arī es pirmo reizi saņēmos iziet šķēršļu trasi, kas visai lielā augstumā ierīkota kokos, turklāt tās vidū četras reizes ir jāpārlaižas pāri Gaujai.

Izskatījās aizraujoši, bet arī bīstami, tāpēc rūpīgi noklausījos instruktora norādes par to, ka šķērslī vienlaicīgi drīkst atrasties tikai viens cilvēks. Savā kompānijā vienojāmies, ka neviens nesāks pārvarēt šķērsli, kamēr iepriekšējais nebūs uzsaucis, ka to drīkst darīt. Sevišķi svarīgi tas bija, laižoties pāri Gaujai, jo lielā attāluma dēļ nebija iespējams skaidri saskatīt, vai iepriekšējais trases veicējs jau ticis uz platformas.

Kad jau gatavojos pēdējo reizi laisties pāri Gaujai, pāris līmeņus zemāk ieraudzījām, ka maza meitenīte, laižoties pāri Gaujai, nespēj tikt līdz platformai un sāk slīdēt atpakaļ. Burtiski pēc dažām sekundēm viņai virsū uztriecās būdīgs vīrietis. Lieki teikt, ka skats bija ļoti nepatīkams un emocionāls. Visi, kas to redzēja, skaļi bļāva, bet tas nelīdzēja. Izrādījās, ka tas bija meitenītes tēvs, kurš, nesagaidījis atļauju, sāka braucienu pāri Gaujai. Rezultātā – meitenītei pamatīgi pārsista lūpa un salauzta kāja... Un to izdarīja pašas tēvs. Tikai tāpēc, ka neievēroja noteikumus. Neattiecās atbildīgi pret noteikto kārtību.

Kā vēlāk izrādījās, "satiksmi" šajā šķērslī pirms laišanās pāri Gaujai parasti regulē instruktori. Jā, es viņus tur redzēju. Tikai viņi neatradās augšā, kokā uz platformas, lai pārredzētu situāciju, bet gan lejā, kur savā starpā pļāpāja. Iespējams, par darbu, tomēr situācija bija atstāta bez kontroles. Kuram šoreiz jāuzņemas lielāka atbildība – tētim, kurš neievēroja noteikumus, vai instruktoriem, kuri nekontrolēja noteikumu ievērošanu?

Par otro gadījumu dzirdējām un lasījām ziņās. Raunā 11 gadus vecs puisītis bija braucis ar riteni pa trasi, kas ir bīstamā stāvoklī. Turklāt puisēnam galvā nebija ķiveres. Un tieši tādēļ rezultāts bija tik traģisks – puisēns no gūtajām traumām mira.

Sociālajos tīklos sākās diskusijas par to, kurš vairāk atbildīgs: vecāki, kuri nebija piespieduši zēnu vilkt ķiveri, vai novada pašvaldības vadība, kas nebija ierobežojusi bīstamo trasi. Novada domes vadītāja gan teica, ka pie trases regulāri liktas zīmes, ka to nedrīkst lietot, bet tās vienmēr pazudušas. Pēc negadījuma trase esot norobežota.

Jautājums – vai tad, ja redzat, ka zīmes pazūd un bērni tik un tā turpina lietot bīstamu trasi, tā nebūtu uzreiz jānorobežo? Iespējams, puisēns norobežojumu tik un tā neievērotu. Bet ja nu ievērotu? Traģēdija, iespējams, nenotiktu. Vai – ja vecāki apzinātos, ko nozīmē braukt pa trasi (arī labā tehniskā stāvoklī esošu) bez ķiveres, puisēns šodien būtu dzīvs. Ir tik daudz "ja" un jautājumu.

Atbilde abos gadījumos ir līdzīga: ja pieaugušo attieksme pret noteikumu ievērošanu būtu atbildīgāka, šādas traģēdijas, iespējams, nenotiktu.

Bet par to varam runāt un runāt... Tik un tā gandrīz katru nedēļu dzirdam, kā kāds bērns savainojies vai gājis bojā, jo vecāki nav daudzstāvu nama dzīvoklī aizvēruši logu, automobilī piesprādzējuši ar drošības siksnu vai novērsuši iespēju virtuvē uzgāzt sev verdošu ūdeni...