Paldies piektajai daļai iedzīvotāju! "Neredz jēgu piedalīties vēlēšanās!" tāds joprojām ir galvenais iemesls, kāpēc daļa pilsoņu izvēlas vēlēšanās nepiedalīties. Centrālās vēlēšanu komisijas un pētījumu centra "SKDS" pēcvēlēšanu aptaujā jūlijā to atzina 21% aptaujāto, kuri izvēlējās nepiedalīties šā gada jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās. Šī piektā daļa, neiedziļinoties katra vēlētāja balss nozīmē, mums nodrošināja tādus pašvaldību vēlēšanu rezultātus, kādus tos redzam Rīgā. Un nepalīdzēja ne fakti, ne pretkampaņas, ne brīdinājumi par Rīgas vēlēšanu rezultātu ietekmi uz Latvijas nākotni. Līdz Saeimas vēlēšanām atlicis pavisam maz.

Mums būtu pēdējais laiks padomāt, kā ietekmēt šo neticīgo domas un radīt viņos ticību, ka to balss būs izšķirošā, lai nepieļautu, ka Latviju vada tie paši, kas galvaspilsētu. Jo pretējā gadījumā nevajadzēs ne NATO karavīru tūkstošus, ne tehniku. Ja mēs paši sagādāsim tādu parlamentu, kas "draudzējas" ar austrumu kaimiņvalsts varu, vai tādu, kas "draudzējas" ar tiem, kas "draudzējas", tad nekādi tanki un lidmašīnas nelīdzēs. CVK un SKDS pētījums ir brīdinājums.

Mazliet pacietības! Latvija tiek rakta, rakta, rakta... Vasara ir Latvijas apceļošanas laiks. To izmantojot, šovasar esmu devusies uz visiem Latvijas reģioniem. Un neviens no braucieniem nav izdevies bez pārdomu minūtēm, kas jāpavada pie ceļu remontu luksoforiem. Tie ir visur – uz lielākiem un mazākiem ceļiem. Tie mēdz būt trīs garā ceļa posmā, un mēdz būt pat 14 pavisam īsā posmā, kā tas ir uz Rēzeknes šosejas pie Varakļāniem un Viļāniem. Brīdī, kad steidzies, šie luksofori uzdzen dusmas un liek nervozēt. Bet tas neko nemaina – tie savu sarkanās gaismas laiku nesaīsina.

Tāpēc šo laiku izmantoju, lai apcerētu, cik līgani pa šo ceļu būs braukt nākamgad. Cik tad nesen raka, piemēram, ceļu uz Vecpiebalgu? To pašu slaveno ceļu, par kura stāvokli vēstuli prezidentam bija uzrakstījusi skolniece no Vecpiebalgas. Tagad šis ceļa posms ir noklāts ar gludu asfaltu, un tam vēl joprojām ir koši baltas svītras. Tā tas drīz būs arī uz šobrīd remontētajiem Pierīgas ceļiem, Vidzemes, Rēzeknes, Liepājas un Ventspils šosejas... Tikai mazliet pacietības!

Kontrastu zeme. Pagājušajā nedēļas nogalē lielākā daļas Latvijas piedzīvoja sen nebijušu dabas stihiju – vējš lauza kokus, iznīcināja apstādījumus un āra puķu podus piemājas mauriņos. Sociālie tīkli vēstīja par arvien lielākiem krusas graudiem – kāds lielījās ar gluži sniega kaudzi mājas pagalmā, bet kāds rādīja sērkociņu kastītes izmēra ledus gabaliņus. Tikai man nebija, ar ko lielīties... Bijām Latgalē pie kāda ezera, un, kamēr ģimene Vidzemē un draugi citos novados šausminājās par notiekošo, mēs baudījām saulrietu rāmā ezerā. Naktī nopilēja vien dažas lietus lāses. Arī Ziemeļvidzemē no vētras neesot bijis ne miņas. Toties Saulkrastos lūzušie koki radījuši pamatīgu izaicinājumu privātīpašniekiem un pašvaldībai. Nu, kontrastaina tā mūsu Latvija!