Drukāt šo lapu
05.02.2017 08:49

Viedoklis. Cik ļoti ir jāmīl kino...

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Viedoklis. Cik ļoti ir jāmīl kino... arhīvs

Cik ļoti ģimenes galvai jāmīl kino, lai uz filmu kinoteātrī atvestu visu ģimeni? Jūs teiksiet: kas tur īpašs? Vienkārši labs tēvs, kurš rūpējas par ģimenes izklaidi. Bet, ja seanss ir darbadienā pusdeviņos vakarā un filma ilgst līdz pusvienpadsmitiem?

Turklāt tā ir angļu valodā, par biznesu, ar skaņas un gaismas efektiem? Un ja ģimenē ir divas meitiņas – aptuveni trīs un piecus gadus vecas, kā arī jaunā māmiņa ar pusgadu vecu zīdaini uz rokām? Jā, un vēl ģimenes galva paķēris līdzi savu draugu. Vai draugs visu ģimeni...

Lai vai kā, bet ar šādu situāciju saskāros "Kino Lora", kad biju atnākusi uz pieaugušajiem paredzētu filmu, kas, manuprāt, sākās visai vēlu. Tāpēc liels bija pārsteigums, kad mīkstajos krēslos iekārtojās ar popkorna tūtēm nodrošinājušies bērni kopā ar trim pieaugušajiem.

Pirms filmas pacietīgi skatījos un klausījos ģimenes laikam jau ikdienā ierastajās izpausmēs, cerot, ka filmas laikā tā nebūs. Un nebeidzu prātot, ko gan mazās meitenītes sapratīs no filmas, kā skaļumu un gaismas uztvers mazulis un cikos bērni tiks savās gultiņās, lai no rīta celtos uz bērnudārzu.

Kad zālē nodzisa gaisma un sākās reklāmas, zālē sēdošie līdzjūtībā varēja tikai saraukt pieres, jo asiņainie skati no reklamētajām filmām pat pieaugušajiem lika novērsties. Māmiņa mazulim ar rokām aizsedza ausis, jo viņš lika manīt, ka nav pa prātam ne troksnis, ne skati uz ekrāna. Savukārt tētis abām mazajām meitenītēm lika aizvērt acis, jo arī viņas sāka skaļi reaģēt uz ekrānā redzamo.

Tajā brīdī nodomāju: kas notiks atlikušās divas stundas? Cerēju, ka meitenītes un mazulis ātri vien aizmigs, lai viņiem tas viss nav jācieš. Tomēr mazulis par miegu it nemaz nedomāja, tāpat kā abas māsiņas. Visi trīs jautri pavadīja laiku, mainoties vietām, staigājot starp krēslu rindām, sarunājoties ar vecākiem. Kā jau bērni parasti dara, kad viņiem nav nekā cita ko darīt. Tajā pašā laikā māmiņa šūpināja mazuli, centās viņu mierināt un, cerams, redzēja arī kaut ko no filmas. Toties abi vīrieši – tētis ar draugu – rāmi, neviena netraucēti, vēroja uz ekrāna notiekošo.

Nu ko lai saka: malacis tētis, ka atveda ģimeni uz filmu! Gan jau arī meitiņas un sieva ar mazuli to novērtēja. Un kas gan citiem daļas par to, cikos mazie tika gulēt? Varbūt visa ģimene ir "pūces", kas gulēt iet vēlu... Un nav ko citiem spriedelēt, cikos un kādas filmas bērniem būtu vēlams apmeklēt. Un vai uz filmu nevarēja atnākt tikai abi vīrieši. Jo bija taču otrdiena, kad par vienas biļetes cenu var dabūt divas.