Uz zvanu nav jāatbild vienmēr un visur. 1.daļa
Ierobežojiet tālruņa lietošanu draugu un radu saietos. Pirms laika uzzināju lielisku ideju, kuru vērts vismaz pāris reižu izmēģināt: sapulcējoties viesībās, visi draugi vai radi izslēdz sava mobilā tālruņa skaņu un saliek tos vienā kastē. Kurš pirmais neiztur un grib paņemt savu tālruni, lai atbildētu, piezvanītu utt., tam jāapmaksā ballītes rēķins. Šāds noteikums būtiski samazinot vēlmi lūkoties savā glaudāmierīcē. Ja reiz esat ieplānojuši laiku kopā ar draugiem vai radiem, telefons lai pagaida!
Atcerieties, ka ir tādas sabiedriskās vietas, kur tālruņa lietošana nav labais tonis arī tad, ja esat viens un tuvāko trīs metru apkārtnē nemana nevienu cilvēku.
No tālruņa atstāšanas skaļa zvana režīmā un sarunām pa to ieteicams izvairīties: vannasistabā un tualetē; liftā; slimnīcā, poliklīnikā, uzgaidāmajā telpā, spa, frizētavā; restorānā, kafejnīcā, krodziņā; mācību iestādes auditorijā, skolā, bērnudārzā; bibliotēkā, muzejā, teātrī, operā, koncertzālē, kinoteātrī; taksometrā un visu veidu sabiedriskajā transportā – autobusā, trolejbusā, tramvajā, vilcienā, mikroautobusā; sanāksmēs, svinīgos pasākumos, koncertos; baznīcā, lūgšanu vietā; izlaidumā, kāzās, bērēs; esot ciemos; lidmašīnā, kad ir lūgts izslēgt mobilos tālruņus un citas ierīces.
"Kā tad lai sazinās šādās vietās, ja tas nepieciešams?" jūs jautāsiet. Sūtiet īsziņas! Tomēr arī īsziņu rakstīšanā un saņemšanā ir jāievēro daži pieklājības likumi.
Izmantojiet pēc iespējas neuzkrītošāku ziņas saņemšanas signālu – vislabāk bez skaņas, ar minimālu vibrāciju.
Rakstiet īsziņu tikai tad, kad stāvat uz vietas vai sēžat. Neko sev apkārt neredzošs, staigājošs, pie velo vai auto stūres sēdošs tekstu rakstītājs ir potenciāls noziedznieks vai līķis. Tas attiecas arī uz situācijām krustojumos vai pie gājēju pārejas.
Nesūtiet īsziņas sanāksmes vai konferences laikā. Jūsu uzmanībai ir jābūt pievērstai runātājam. Atklāti sakot, šis ir likums, ar kura ievērošanu man pašai neklājas viegli, jo īsiņu sūtīšana ļauj paralēli risināt lietas darbā, mājās utt. Un diemžēl ne visi runātāji konferencēs spēj noturēt klausītāju uzmanību. Tomēr tas neattaisno īsziņu sūtīšanu.
Nerakstiet un nesūtiet citiem to, ko viņiem neteiktu reālajā dzīvē. Īsziņās viegli rodas pārpratumi, jo nav iespējams dzirdēt teiktā toni, uztvert jokus, sarkasmu. Tādēļ gan ir izgudroti simboli ar emocijām, taču arī tie negarantē, ka netiksiet pārprasti. Nekādā gadījumā nesūtiet tekstus ar seksuālu vai uzbrūkošu kontekstu, ja vien jūsu mērķis nav uzrauties uz nepatikšanām.
Bet nu par kādu citu viedtālrunī pieejamu funkciju – foto un video kameru. Galvenais noteikums ir nepārspīlēt. Dzīves notikumu nemitīga fiksēšana neļauj izbaudīt notiekošo, tādēļ fotografēt katru kafijas krūzi, restorāna maltīti vai satiksmes negadījumu tiešām nav nepieciešams.
Tāpat jārēķinās ar to, ka ikvienam ir tiesības uz savas dzīves privātuma neaizskaramību, tādēļ bez atļaujas kādu fotografēt un šo bildi ievietot sociālajos tīklos nekādā gadījumā nedrīkst. Arī tad, ja fotografējat savus bērnus, vērts apdomāt, vai dalīšanās mazuļa piedzīvojumos ar pusi pasaules tiešām ir nepieciešama. Jo viss, ko palaižam interneta izplatījumā, tur arī paliek, pilnīgi izdzēst neko nav iespējams.
Par netiķeti (netiquette) jeb to, kā sevi un savus mīļos pasargāt no interneta spožuma un posta, parunāsim nākamreiz.
* Kristīnas Sprūdžas starptautiskā karjera sabiedrisko pasākumu organizācijas, etiķetes, komunikācijas un protokola jautājumos mērāma intensīvā un daudzveidīgā profesionālajā pieredzē 20 gadu garumā Valsts prezidenta kancelejā, Saeimas kancelejā, Aizsardzības, Ārlietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, NATO samita birojā, LR pārstāvniecībā Briselē, Eiropas Komisijas Sekretariātā Briselē un MBA studijās Moorehead University, ASV, kā arī vadot Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas biroju.