Drukāt šo lapu
03.11.2015 07:52

Komentārs: Dotais devējam atdodas

Autors  Ģirts Kondrāts
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Komentārs: Dotais devējam atdodas Einārs Binders

Pagājušās nedēļas nogalē Salaspilī tika iesvētīta jaunā luterāņu baznīca. Klāt bija pats Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, bet vietējo varu pārstāvēja novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

Pirmais atgādināja, ka dievnams nav mērķis, bet instruments – starta laukums labu darbu darīšanai, lai kristieši godam nodzīvotu savu dzīvi, kalpojot Dievam. Savukārt domes priekšsēdētājs pauda atzinību draudzei, kas, pārvarot visdažādākās grūtības, pēc gadu desmitu pārtraukuma atkal tikusi pie jaunas baznīcas ēkas.

Dievnama iesvētīšanas reizē gan draudzes locekļi, gan uzaicinātie viesi visi kā viens atcerējās, ka baznīcas ēkas celšana nav bijusi vienkārša, jo ceļā stāvējušas gan dažādas neizdarības, gan cilvēku savtīgums un dažnedažādi kašķi. Cik var saprast no publikācijām pēdējo desmit gadu avīzēs un aculiecinieku teiktā, ir bijuši brīži, kad apdraudēta bijusi ne vien baznīcas celšana, bet arī pašas draudzes pastāvēšana.

Taču nu tas ir laimīgi beidzies: celtne ir zem jumta, ir zāle, kur draudzes locekļiem pulcēties uz lūgšanām, iesvētīts altāris un no arhibīskapa saņemta dāvana – sens attēls ar Rīgas HES celtniecības laikā nopostīto baznīcu un novēlējums sargāt savas draudzes pulcēšanās vietu.

Patiesībā gan gatava ir tikai daļa baznīcas, jo priekšā stāv nākamā būvdarbu sērija, kuras laikā ir jāiekārto lielā zāle, kurā varētu pulcēties daudz vairāk cilvēku, ir vieta ērģelēm un korim. Baznīcai vēl nav arī sava zvana. No malas raugoties, tā uzreiz pat nevarot pateikt, vai pārkāpts suns un tikai aste atlikusi, vai padarīto un vēl priekšā stāvošo darbu proporcija ir mazliet citādāka.

Tā vai citādi atcerēsimies, ka Svētajos rakstos ir sacīts: "Iesākumā bija vārds..." Šoreiz tie bija laba vēlējumi draudzes locekļiem, kas saistās kopā ar atgādinājumu, ka dievnama nākotne ir viņu pašu rokās. Skaidrs, ka neviens no malas vairs nenāks un draudzes vietā neko nedarīs, ja paši sēdēs rokas klēpī salikuši. Pašiem vien būs jārūpējas arī par finanšu līdzekļiem, ziedojot savai baznīcai.

Tāpēc prātā palikusi saruna ar kādu kundzi, kuras mūža lielākā daļa pagājusi valstī, kurā cilvēkiem īpaši domāt par savu nākotni nevajadzēja. "Tagad laiki ir mainījušies, un es labi saprotu, ka savas baznīcas nama pastāvēšanā ir jāiegulda darbs un arī jāziedo nauda. Un žēl, ka to, ka dotais devējam atdodas dubultā, es sāku saprast tikai nesen," sacīja jaunajā dievnamā sastaptā salaspiliete Ludmila.