Silpurenei jāpalīdz

Valdis Pilāts ir biologs. Viņš stāsta, ka vēl pirms 100 gadiem smilšainā augsnē augošu gaišo priežu silu zemsedzi veidoja baltais ķērpis. Starp priedēm auga kadiķi, un pavasaros ziliem ziediem ziedēja meža silpurenes (1), kas tagad kļuvušas par retumu. Meža silpureņu būtu daudz vairāk, ja tām nenāktos konkurēt ar graud¬zālēm, viršiem, brūklenājiem, mellenājiem un silu zemsedzē neveidotos bieza sūnu kārta.

"Priežu silus ir ietekmējis gan klimats, gan arī cilvēka darbība. Savulaik ugunsgrēki priežu mežos nebija nekas neparasts, tie parasti iznīcināja zemsedzi, bet priedes pašas ugunsgrēkiem ir piemērojušās. Tāpēc, lai palīdzētu meža silpurenei, bija plāns kādā priežu sila gabalā aizsargājamajā teritorijā veikt kontrolēto dedzināšanu. Tad mainītos zemsedzes biezums un šis augs nekļūtu par lielu retumu," teic biologs un norāda uz ievai līdzīgu krūmu, kas ērti iejuties starp ceļmalas priedēm. Tās ir Pierīgas priežu mežos no dārziem ienākušās korintes.

"Izskatās skaisti, bet, kā jau tas notiek, kad invazīvās sugas izplešas, sašaurinās telpa vietējiem augiem. Un, jo tuvāk Rīgai, jo korintes sastopamas biežāk."

Ainava ar veciem ozoliem

Pie Ungurmuižas kādreiz bijis parks, taču ar laiku tas pārvērties par mežu. Tagad tiek īstenots vides projekts, kas palīdz atjaunot senus parkus un paildzināt veco koku mūžu, kur nepieciešams, atbrīvojot tos no liekā apauguma. Līdz ar to veidojas tādi Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi kā parkveida pļavas vai mežainas ganības.

"Kā jau tas raksturīgi mūsdienām, daudz kas notiek projektu veidā. Kad beidzas projekts, jāizvēlas, ko darīt tālāk – meklēt ekonomiskāku risinājumu un izdomāt, kā pamežu noganīt, jo gadiem ilgi to tikai izpļaut ir ļoti dārgi, vai arī rakstīt jaunu projektu, meklējot naudu izveidotās ainavas uzturēšanai. Diemžēl pie mums bieži nepietiek mājlopu, lai šāda vide izveidotos kā mežainas ganības, lai gan cilvēki audzē piena un gaļas lopus un tur arī aitas un kazas," saka V. Pilāts.

Runājot par 300 gadus vecajiem Ungurmuižas ozoliem, V. Pilāts un M. Blaus stāsta, ka vienā otrā no tiem dzīvo lapkoku praulgrauži. Praulgrauža kāpuri attīstās četrus piecus gadus, tad kļūst par vaboli, kas izdēj oliņas, un atkal turpinās nākamās paaudzes. Vecā ozolā tie varēs nodzīvot vēl simt gadu.

Savukārt veco koku dobumos dzīvo dobumperētāji putni, piemēram, pūces, pa dienu slēpjas sikspārņi, kuriem patīk apmesties cilvēka veidotā ainavā. Pazudušas ir zaļās vārnas, kurām arī patika parka dobumainie koki, taču tuvumā vairs nav pļavu, kurās ganījās govis un radīja vidi kukaiņiem un vabolēm, no kurām pārtika zaļās vārnas.

Mājlopi dabā

"Uz Zemes nekad nav bijis tāds zelta laikmets, kad visām augu sugām dabā klātos labi. Gadās dažādas kataklizmas, un jau tūkstošiem gadu dabu ietekmē cilvēka saimnieciskā darbība. Dažas augu sugas iet mazumā, dažas – vairumā. Varbūt nav nozīme, piemēram, mājlopu skaitam, bet veidam, kā tie tiek turēti (3). Savulaik ganāmpulks ar 20 govīm skaitījās liels. Turklāt tas kādu brīdi ganījās pļavā, bet citreiz – mežā. Tagad govis reizēm vispār neiet ārā no kūts. Ja paskaitītu, cik šobrīd pļavā vienā kvadrātmetrā ir dažādu augu sugu, sanāktu labi ja desmit. Agrāk to būtu divas, pat trīs reizes vairāk. Arī augu pasaule kļūst unificētāka.

Alas ziņkārīgajiem un sikspārņiem

Gaujas nacionālajā parkā ir vairāki simti alu. Dažas, piemēram, Gūtmaņala Siguldā vai Kalēju ala pie Strīķupes, ir pielāgotas tūristu apskatei. Ziemā Kalēju alā ziemo sikspārņi un tauriņi. Alas kalpo kā specifiskas dzīvotnes arī augiem un zirnekļiem. Viena no labākajām sikspārņu ziemošanas vietām ir Līgatnes smilšakmens alas. Tajās saglabājas puslīdz nemainīga temperatūra un ir nedaudz paaugstināts mitrums, kas aizmigušajiem sikspārņiem ziemā ir ļoti svarīgi.

Purvs bija un būs atkal

Melioratori pirms gadiem trīsdesmit purvainās vietās raka novadgrāvjus. Tagad tos ber ciet, lai vietās, kur reiz bijis purvs, tas izveidotos atkal, – notiek purva hidroloģiskā režīma atjaunošana.

"Kā būs tad, kad aizbērtā grāvja vietā atkal uzkrāsies ūdens, neviens pateikt nevar, jo iejaukšanās dabā ir bijusi ilgstoša. Mežam, par ko pārvērties nosusinātais purvs, ar laiku mazināsies mežsaimnieciskās izmantošanas vērtība, varbūt tas tiks nocirsts, bet vēl pēc kāda laika, cerams, atkal izveidosies augstā sūnu purva ainava, kas dažādos GNP vidi."