Drukāt šo lapu
19.11.2012 10:42

Carnikavieši prasa titulu nēģim Eiropā

Autors  Raivis Bahšteins
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Zigrīda un Eduards Skaveneci privātmājas pagalmā ierīkotā ceptuvē jau 16 gadus gatavo nēģus gardēžiem. Eduarda māte Solomeja tos cepusi ne vien mājās, bet arī darbavietā zivju pārstrādes fabrikā, ko 30. gados Carnikavā atklāja Kārlis Ulmanis. Zigrīda un Eduards Skaveneci privātmājas pagalmā ierīkotā ceptuvē jau 16 gadus gatavo nēģus gardēžiem. Eduarda māte Solomeja tos cepusi ne vien mājās, bet arī darbavietā zivju pārstrādes fabrikā, ko 30. gados Carnikavā atklāja Kārlis Ulmanis. Raivis Bahšteins

Eiropas gaiteņos atzinību meklē kurzemnieku tradicionālais sklandrausis un salinātā jeb plaucētā rupjmaize. Kaimiņi lietuvieši apstiprinājumu gaida četriem produktiem, bet divi jau reģistrēti, tostarp skilandis – cūkas kuņģī pildīta gaļa. Pie izcilāko Eiropas produktu goda pjedestāla cer piesūkties arī cepti Carnikavas nēģi.

Carnikavas pašvaldība vēlas saviem nēģu cepējiem sarūpēt Eiropas Savienības kvalitātes zīmi – "Aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde". Lai Gaujā pie Carnikavas ķerto nēģi ar to apbalvotu, būs jāpierāda, ka nekur citur pasaulē nav iespējams tādu nēģi ne noķert, ne pagatavot tieši kā Carnikavā.

Tirgū spekulē ar izcelsmi

Eduards Skavenecs, SIA "Krupis" īpašnieks un viens no pieredzējušākajiem nēģu cepējiem, sarunu iesāk asi – domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica ("Latvijas Zemnieku savienība") no "Krupja" nēģus neiegādājoties. Kā arī "neko daudz par nēģu sūtību nesaprot". No pašvaldības esot jūtams vēsums, kaut arī "Krupja" pagalms Carnikavas centrā ir kā tūristu magnēts.

Skaveneci pērn mēģināja Latvijā patentēt nosaukumu "Carnikavas nēģis", taču Patentu valde atteica, norādot – visi nēģu cepēji, kas savus uzņēmumus reģistrējuši Carnikavā, var lietot šo nosaukumu. "Neraugoties uz to, kāda kvalitāte un no kurienes nēģi ir iepirkti!" Zigrīdas kundze par konkurentiem nav augstās domās. Zigrīda un Eduards paši nešaubās, ka viņu ceptie nēģi ir vislabākie, ko pierādot arī fakts, ka viņi ir vieni no retajiem, kas iztiek bez konservantu pievienošanas, kā arī cenšas izvairīties no nēģu iepirkšanas ārpus Carnikavas. Skavenecu gatavotie nēģi jāapēd četru piecu dienu laikā, kamēr citos uzņēmumos ceptie veikalos varot nostāvēt pat mēnesi.

Skaveneci novērojuši, ka daudzi cepēji un tirgotāji spekulē ar nēģu carnikavisko izcelsmi, īpaši tirgos, tāpēc tirgū pircējiem jābūt uzmanīgiem, piekodina Eduards, jo aiz skaistā uzraksta "Carnikavas nēģis" var slēpties Daugavā pie Rīgas Centrāltirgus nedēļām ilgi murdā nostāvējies apaļmutnieks. Eduards aicina neapžilbt no daudzsološā uzraksta, bet taujāt par cepēju. Tādējādi aizsardzība un stingra kontrole godīgajiem Carnikavas nēģu cepējiem nāktu par labu, vērtē Skavencevi, tajā pašā laikā pauzdami bažas par kontroles mehānismu – kas un kā kvalitātes zīmes piešķiršanas gadījumā varētu apkarot viltvāržus? "Arī carnikavietis var nopirkt nēģi sazin kur. Kurš kontrolēs un par kādiem līdzekļiem? Un galu galā – par kādu naudu drukās pašas kvalitātes zīmes?"

Katrai upei sava garša, Gaujai – vislabākā

"Ar Eiropas kvalitātes apliecinājumu iegūs ne vien vietējie uzņēmēji un gardēži, bet arī tūrisma nozare novadā un cerams arī Latvijā, jo, kā mēs zinām, Carnikavas delikatese – nēģi reiz ceļojuši arī uz Berlīni, Varšavu un Maskavu," teic Venta Alena, Carnikavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja.

"Kvalitātes zīmi iegūstot, aizsargāsim produkta nosaukumu no ļaunprātīgas izmantošanas, informēsim patērētājus par produkta ģeogrāfisko izcelsmi un ražošanas tradīcijām, kā arī radīsim nēģu cepējiem lielāku konkurētspēju tirgus apritē," rezumē tūrisma speciāliste.

Līdz novembra beigām plānots pieteikumu iesniegt Zemkopības ministrijā un Pārtikas veterinārajā dienestā. Produktu atzīšanas procedūra ir ilgstošs process, kas var ilgt vairāk nekā gadu, norāda Zemkopības ministrijā. Ja smaidīs veiksme, produktu "Carnikavas nēģi" Eiropas Komisija reģistrēs kādā no ģeogrāfisko norāžu shēmām. "Ļausim arī Eiropai apstiprināt to, ka Carnikavas nēģi ir īpaši un tiem piemīt neatkārtojama garša," piebilst V. Alena. Skaveneci ir pārliecināti – katrai upei ir sava garša, un Gaujas nēģim – vislabākā, jo tīrāks ūdens. Otrā vietā pēc garšas ierindojami Salacas nēģi.

Eksportam gan kvalitātes zīme nepalīdzēšot, skaidro saimnieki: "Nēģus Eiropā negrib ēst. Esam veduši uz Vāciju, Īriju, bet mēģinājumi cietuši neveiksmi. Krievijā gan pirktu, bet tik daudz nevaram pieražot. Mēs, latvieši, esam traki uz eksotiskiem ēdieniem, bet ārzemnieki tādi nav, un nēģis viņiem ir gana liela eksotika."

Šie nēģi tūliņ tiks likti uz uguns. Tos baudīs tepat Latvijā.Šie nēģi tūliņ tiks likti uz uguns. Tos baudīs tepat Latvijā.