Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par cietušajiem ziemas sējumiem, kuru kopējā platība ir aptuveni 3000 hektāru, no pērnā gada novembra līdz šā gada 1. martam tika izmaksāti 439 tūkstoši eiro, un no marta līdz maija pirmajai pusei – vēl 227 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam iepriekšējā gada ziemā kopējais atlīdzības apjoms par ziemas sējumiem bija 27 tūkstoši eiro, liecina BTA dati.

Problēmas sākās jau lietainajā rudenī. Traktoru darbs pielijušajos laukos bija apgrūtināts, tādēļ ziemāju sēja aizkavējās un augi nepaspēja sagatavoties ziemai. Labāk neklājās arī tiem, kuriem izdevās iesēt labību, jo mitruma dēļ daļa sējumu sapuva jau līdz pirmajam salam. Lielākie zaudējumi tika radīti lauksaimniekiem, kuri sējumos audzēja ziemas rapsi un ziemas kviešus.

Ziemas sākumu sējumi pārcieta labi, un zemniekiem bija pamats cerēt, ka izdosies izvairīties no būtiskiem postījumiem. Diemžēl marta sākumā situācija pasliktinājās. Kad gaisa temperatūra pakāpās virs nulle grādiem un nokusa lielākā daļa laukus segušās sniega kārtas, Latvijas teritorijā ieplūda aukstā gaisa masas un dažviet gaisa temperatūra nokrita zem -15 grādiem. Tā rezultātā liela daļa ziemāju izsala.

Pavisam saņemti 39 atlīdzības pieteikumi, un 12 saimniecībās postījumi bijuši patiešām iespaidīgi, zaudējumiem pārsniedzot 20 tūkstošus eiro. Vislielāko triecienu saņēmis kāds rapšu audzētājs, kam izsaluši sējumi 360 hektāru platībā. Citā saimniecībā gājuši postā 290 hektāri ziemas kviešu.

Visvairāk atlīdzības pieteikumu saņemts no Latgales, kur aizvadītais gads bija lauksaimniekiem ļoti nedraudzīgs. Pirms kailsala un drēgnā rudens latgalieši augusta nogalē piedzīvoja gadsimta plūdus, kuros applūda ne vien lauki, bet arī ceļi, atgādina BTA.