Drukāt šo lapu
15.04.2018 17:42

Pavasaris Pierīgas dravās

Autors  Agita Klapare
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ata Vaļļa ģimenes uzņēmums SIA “Lejaslīves” biškopības produkciju realizē tirdziņos, vietējā veikalā un internetā. Ata Vaļļa ģimenes uzņēmums SIA “Lejaslīves” biškopības produkciju realizē tirdziņos, vietējā veikalā un internetā. Lelde Valle, Marta Valle, Luīze Graustiņa

Čakli kā bitītes – šāda doma nāca prātā, runājot ar Pierīgas biteniekiem. Pašiem sava medus burciņa, sava vaska svece, ziedputekšņi veselībai un bišu saime, ko apčubināt. Īsta idille! Bet tam visam pamatā ir atbildīgs darbs un zināšanas. Bišu un bitenieku kopdarbs ir ļoti vērtīgie un pieprasītie biškopības produkti. Tādus ražo arī Pierīgā.

Aplūkojām divas dažādas saimniecības, lai varētu salīdzināt – meklēt atšķirības un vienojošo.

"3D kamols" gatavs jaunajai sezonai
"Pavasarī satiekoties diviem biteniekiem, svarīgākais jautājums ir, kā pārziemojušas bites," sarunas sākumā teic biškopis Normans Graustiņš no Baldones.
Saskaņā ar Latvijas Biškopības biedrības datiem, Pierīgā ir krietns pulciņš bitenieku – Rīgas apriņķī reģistrēti 139 biedrības biedri, bet Rīgas nodaļā – 393 biedri. Normans Graustiņš teic, ka viņa bites ziemu pavadījušas rūpīgi sasegtos stropos, piebilstot, ka ļoti svarīgi ir arī nepārspīlēt ar siltināšanu, lai nenodarītu saimei ļaunumu.

Bitenieks norāda: ir maldīgi domāt, ka bites pa ziemu guļ kā lāči migā. Bites neguļ, tāpēc to aktivitāti, pavasarim sākoties, nevar saukt par mošanos. Normans stāsta, ka bites pa ziemu sildās, izveidojot kamolu ap bišu māti. Kustīgais kamols uzturot augstu temperatūru, un saimei esot silti. Miera periodu no rudens līdz pavasarim bitītes pavadot koka stropiņā. Tās neguļ, bet mazliet ēd un sildās.

"Bites saspiežas tādā kā 3D bariņā – kamolā, lai uzturētu siltumu. Kamols nemanāmi pārvietojas pa šūnām – no vietas, kur barība izēsta, uz vietu, kur tā vēl ir." Tādēļ biteniekam esot svarīgi saprast, cik daudz barības viņa bišu saimei pa ziemu vajadzēs, lai tās nepietrūktu. Baldones bitenieka bišu saimes esot ēdušas samērā taupīgi, tādēļ barības pieticis.

Par medus vērtību un īpatnībām
Līdz ar siltajām pavasara dienām sākas liela rosība arī ap bišu stropiem. Normans Graustiņš teic: "Kad bites lien ārā, tas ir īpašs brīdis. Puķes vēl nezied, bet ir koki, kas zied pat pirms māllēpēm, – lazdas, kārkli, blīgznas, šķetras, pūpoli." Tādu īstu, tīru pavasara medu dabūt gan nesanākšot, jo bites to nesot un liekot tukšajās vietiņās līdzās neizēstajai ziemas barībai, un bitenieks nevarot to atsevišķi nodalīt.

Lai iegūtu svaigu šā pavasara medu, stropā būtu jāievieto pilnīgi jauna telpa – tāds kā otrais stāvs, bet agrā pavasarī to vēl nevarot darīt, jo šī telpa bitēm būšot par lielu – naktīs būs auksti.

Normans teic: "Biškopja darbs ir zināt, kā bites reaģēs uz noteiktiem apstākļiem, un izmantot tos par labu sev un bitēm. Ir jāspēj uz priekšu paredzēt, kas notiks, kāda būs laika prognoze, kad kas ziedēs, kad jāliek jauns rāmītis utt. Tad viss ir pareizi un ir saskaņa."

Vaicāts, vai medu var salīdzināt pēc vērtības, N. Graustiņš teic, ka to varot gan. Viens no augstvērtīgākajiem medus veidiem, ko ievāc Latvijā, esot viršu medus un lapu medus, ko iegūst no liepu lapām, kas izdala lipīgu saldvielu, kurā ir ļoti daudz minerālvielu. Griķu medus esot vistumšākais medus, kādu Latvijā var ievākt. Taču pilnīgi tīru viena augu veida medu reti kad varot iegūt.

"Medu var salīdzināt arī pēc reģionalitātes," saka biškopis. "Atšķirībā no dienvidu zemēm, kur augi zied cauru gadu, mums viss dabā zied ļoti īsu periodu. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo īsāku laiku viss zied. Medus, kas ievākts šādos reģionos, ir vērtīgāks. Arī Latvijas medus skaitās ziemeļu medus, un tas ir ļoti vērtīgs."
Bites palīdz saglabāt saikni ar dabu

Biškopja Normana Graustiņa saimniecībā ir astoņas bišu saimes, un čaklo medus vācēju sagādātā labuma pietiekot gan pašiem, gan radiem un draugiem. Šopavasar pie Normana praksē strādājot trīs biškopības entuziasti, kuri vēlas apgūt zinātni un mākslu, ko sauc par biškopību. Latvijas Biškopības biedrībā teic, ka šo seno arodu izmācīties un izglītību iegūt var Ogres tehnikumā. Bet mācīties un apgūt šīs zināšanas iespējams visu mūžu.

Arī N. Graustiņa pamatdarbs ir cieši saistīts ar biškopību – viņa ģimenes uzņēmums izstrādājis zīmolu "Emīlijas bišu vasks" un gatavo dažādus izstrādājumus – suvenīrus un sveces – no Latvijā ražota bišu vaska. Īstenais vaska sveču ražas laiks esot decembris – tad smaržīgo bišu vaska izstrādājumu ražošanā iesaistās visa ģimene, jo pieprasījums esot ļoti liels.

Normans Graustiņš stāsta, ka viņam ir ļoti svarīgi saglabāt saikni ar dabu, tāpēc līdztekus vaska izstrādājumu ražošanai viņš nodarbojas arī ar biškopību. "Bišu saimes palīdz būt apritē, uzturēt kontaktus ar citiem biškopjiem un būt pastāvīgā biškopības procesā," saka biškopis.

Biškopis Normans Graustiņš gatavo suvenīrus un sveces no Latvijā ražota bišu vaska. Iecienītākie ir vaska lukturīši ar latvju zīmēm.Biškopis Normans Graustiņš gatavo suvenīrus un sveces no Latvijā ražota bišu vaska. Iecienītākie ir vaska lukturīši ar latvju zīmēm.


Bišu vaska lukturi, kas neizkūst
Viens no oriģinālākajiem un arī pieprasītākajiem izstrādājumiem, ko uzņēmums ražo, ir aromātiskie bišu vaska lukturi. Tie ir skaisti, trausli un vienlaikus izturīgi – tie neizkūst. Vienīgā īpatnība – vasks saules gaismā pabalē. "Es parasti saku: ja lukturītis kļuvis blāvs un vairs nesmaržo, jūs visu labumu no tā jau esat dabūjuši."

Bišu vaska izstrādājumu realizēšanai nodibināta laba sadarbība gan ar virkni veikalu, gan ar grāmatnīcām un ekopreču veikaliņiem visā Latvijā. Izveidota arī mājaslapa internetā www.vasks.lv, kur pieejams plašs bišu vaska izstrādājumu klāsts. Tiekot domāts arī par ārzemju tirgus iekarošanu. "Pasaulē nav nevienas rūpnīcas, kas gatavotu bišu vaska sveces. Mēs esam vieni no lielākajiem ražotājiem pasaulē. Turklāt viss ir roku darbs."

Rudens un ziema – gada tumšais laiks – biteniekam esot visdarbīgākais. Normans smej: "Jo draņķīgāks laiks, jo labāk pērk sveces. Mēs palīdzam latviešu tautai neiegrimt depresijā – sveču dzeltenā krāsa pret to labi palīdzot."

Starp bitēm, rāmjiem un sparģeļiem
Krimuldas biškopja Ata Vaļļa saimniecībā ir aptuveni 70 bišu saimju, un bitenieka ģimenei šis daļēji ir maizes darbs. Ar biškopību Atis Krimuldā nodarbojas kopš 2013. gada. Tolaik sācis ar piecām sešām bišu saimēm, un šo gadu laikā biškopība veiksmīgi izaugusi līdz ģimenes biznesam – uzņēmumam SIA "Lejaslīves".

Saražoto produkciju Atis un Lelde Vaļļi realizē gan tirgos un tirdziņos, gan arī sadarbībā ar vietējo veikalu "Spārītes" Raganā. Tirdzniecība labi sokoties arī ar internetā izveidotās uzņēmuma mājaslapas www.lejaslives.lv starpniecību.

Atis Vallis stāsta, ka darba ir ļoti daudz, jo uzņēmumā tiek attīstītas trīs dažādas nozares: biškopība un medus produktu ražošana, biškopības inventāra izgatavošana, kā arī sparģeļu audzēšana. No biškopības produkcijas tiekot ražoti ziedputekšņi, bišu maize, bišu maize medū, krēmveida un parastais medus dažādos tilpumos un noformējumos.

Krimuldas bitenieka Ata Vaļļa saimniecībā ir aptuveni 70 bišu saimju.Krimuldas bitenieka Ata Vaļļa saimniecībā ir aptuveni 70 bišu saimju.


Dabiskā atlase
Aprīļa sākumā Ata Vaļļa bišu saimes jau ir aplidojušās un pirmie biškopja darbi pie saimēm apdarīti – bitenieks ir pārbaudījis, kā bitītes kustas, cik daudz barības ir un vai tās pietiks. Atis teic, ka pa kādai saimei no ieziemotā pūra ir arī cietušas un gājušas bojā, bet iemesli viņam esot zināmi: "Vienu saimi rudenī pažēloju un ieziemoju kā palīgsaimīti – tā diemžēl nav izdzīvojusi." Arī pa kādai bišu mātei pazudis, bet tas esot dabisks un normāls process, ar ko jārēķinās.

Pirmie ziedputekšņi, uz kuriem bites pavasarī traucas, ir alkšņu, kārklu un pūpolu putekšņi, pēc tam jau māllēpes un citi pavasara ziedi. Atis stāsta, ka no viņa aptuveni 70 bišu saimēm pagājušajā sezonā aktīvi strādājušas aptuveni 40 saimes, pārējās bijušas kā palīgsaimes un atdaleņi. "No tām 40 saimēm pērn sanāca pāris tonnu medus. Nevaru sūdzēties," saka bitenieks.

Attieksme un dizains
Sarūpēto biškopības labumu Atis realizē gan tiešajā tirdzniecībā, gan vietējā veikalā, tirdziņos, Valmiermuižā un citur. Ārpus Latvijas medus aizceļojot vien tur, kur mīt kāds ģimenes draugs, rads vai paziņa. Ar masveida eksportu viņš nenodarbojoties un to arī neplānojot. "Tam vajag lielu apjomu un citu pieeju," saka Atis.

Bet kā starp citiem biškopības produktiem, kuru tirgū netrūkst, izcelt savējo, lai pircējs pamana un izvēlas tieši šo? "Ļoti labs noiets biškopības produktiem ir dāvanu noformējumos, it īpaši uz Ziemassvētkiem," saka Atis. "Mums ir produktu izlase, kam izstrādāts noformējuma dizains, un tā ir tā pievienotā vērtība. Mākslinieks Jānis Miķelsons no Raganas mums izstrādāja dizainu. Tepat Raganā mums izgatavo arī kartona iepakojumus."

Atis teic, ka no citiem medus produktu ražotājiem viņa piedāvājums atšķiras ar attieksmi pret darbu, pret produktu un cilvēkiem. "Savā saimniecībā un mājās mēs labprāt uzņemam arī ciemiņus. Cilvēki, kas atbrauc, novērtē to, kā faktiski no nulles esam šeit visu attīstījuši. Pašu rokām un par pašu naudu esam uzcēluši ražošanas telpas."

Kooperēšanās nenotiek
Jautāts, ar kādām grūtībām un problēmām ikdienas darbā nākas saskarties, Atis optimistiski teic: "Problēmu nav. Galvenais ir vēlme strādāt! Ja nav slinkums – visu var izdarīt."

Ar citiem biškopjiem un aroda brāļiem viņš nekooperējoties, jo tāda mērķa īsti neesot. "Kooperēšanās mērķis ir apgūt kaut kādu finansējumu vai iespiesties jaunā tirgū. Bet man nav īsti ne motivācijas, ne arī produkta, ko piedāvāt. Lai iesaistītos lielajos tirdzniecības tīklos, vajadzīgi lieli apjomi," skaidro bitenieks.

Šobrīd Atis plāno, kā attīstīt ģimenes uzņēmumu. Eiropas piešķirtais finansējums tikšot investēts tehnikas iegādei, lauksaimniecības attīstībai, jaunās medus mājas uzstādīšanai.

Pavasaris sauc pļavā, dārzā un dravā, un biteniekiem darba pilnas rokas.