VAAD norāda, ka pagājušā gada vasaras beigu un rudens nebeidzamās lietavas kā sekas rudens nogalē atstāja pārmitru augsni un atsevišķos stādījumos zemākajās vietās bija novērojamas stāvoša ūdens lāmas, kas negatīvi var ietekmēt augu saknes, jo tām var trūkt gaisa. Janvārī pakāpeniski uznākušais sals neietekmēja augļu un ogu krūmus. Arī februāra otrajā pusē Latvijā uznākušais aukstums augļu kokus un ogulājus būtiski nevarēja ietekmēt, jo visā Latvijas teritorijā vairāk vai mazāk bija sniega sega, kas augu saknes pasargāja no sala.

Vienlaikus VAAD norāda, ka precīzu šā gada prognozi par ziemas nodarītiem kaitējumiem vēl nevar izdarīt, jo nav pagājis aprīlis un maijs, kuros pēc iepriekšējo gadu pieredzes nereti uznāk sals un sniegs un augļu kokiem un ogu krūmiem bīstamas salnas. VAAD reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti gan izvērtējuši iepriekšējās pagājušā gada sezonas novērojumu rezultātus augļu dārzos un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šā gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko kaitēkļu attīstību šogad.

Pierīgas reģionā jāseko līdzi ābeļu ziedu smecernieka attīstībai un jāizvērtē prognozējamās ražas lielums. Viss atkarīgs no augļu koku ziedēšanas intensitātes, no pavasara salnu bojājumu lieluma, kā arī no ziedkopu attīstības perioda garuma, kas var ieilgt vēso laika apstākļu dēļ. Arī Kurzemes un Zemgales reģionos tā ietekme būs atkarīga no laika apstākļiem. Latgalē šogad ābeļu ziedu smecernieks vairāk būs novērojams stādījumos, kur tam bijušas labvēlīgas ziemošanas vietas - iepriekšējā gada augu atliekas, lapas, sūnas. Dienvidvidzemē pēc bargā sala šajā ziemā daļa vaboļu būs aizgājusi bojā. Ziemeļvidzemē tā barošanos un vairošanos veicinās silti un saulaini laika apstākļi.

Ābolu tinēja oliņu skaits 2018. gada sezonā būs atkarīgs no laika apstākļiem - jo siltākas būs naktis, jo vairāk oliņu tas izdēts. Arī kāpuri siltākā un sausākā laikā izšķilsies ātrāk un sāks baroties sākumā uz lapām, tad grauzīsies iekšā ābolos. Ja dārzā būs putni, plēsīgie kukaiņi un tuvumā būs apmetušies sikspārņi, ābolu tinēju bojājumu būs mazāk. Kurzemes reģionā lielāka kāpuru invāzija ābolos paredzama, ja būs sauss un silts. Arī Zemgalē kaitēkļa attīstībai labvēlīgos apstākļos var nodarīt lielu kaitējumu ābolu kvalitātei. Dienvidvidzemē pēc aukstās ziemas daļa kāpuru būs gājusi bojā.

Bumbieru lapu blusiņa vairāk varētu būt Kurzemes dārzos, kuros kaitēklis izplatījies iepriekšējos gados un kuros tam nodrošināti labi pārziemošanas apstākļi - zemsedzē, sūnās uz stumbriem un mizas plaisās. Arī Zemgalē kaitēkļa attīstībai atbilstošos apstākļos tā var savairoties masveidā. Latgalē šogad vairāk bumbieru lapu blusiņu būs novērojams uz apsūnojušiem kokiem, kā arī vecos stādījumos.

Laputu daudzums būs atkarīgs no laika apstākļiem. Ja nākamā vasara būs silta un saulaina, laputis var paspēt savairoties nozīmīgā daudzumā, attīstot vairākas paaudzes veģetācijas periodā. Tā kā 2017./2018. gada ziema nebija pārāk auksta, iespējams, ka tā būs labi pārziemojusi. Laputu koloniju izplatība uz lapām un jaunajiem dzinumiem visbīstamākā ir kokaudzētavās, bet to klātbūtne nav vēlama arī ražojošos stādījumos. Kopumā kaitēkļa attīstībai labvēlīgos apstākļos tas var savairoties masveidā. Vidzemē laputīm sezonā var attīstīties vairākas paaudzes, līdz ar to uz augļu kokiem tās var parādīties atkārtoti visu vasaru.