Kopš 2009. gada Latvijā ir iespēja veidot no ĢMO brīvās zonas un nu mēs varam vērot un priecāties, kā pamazām, novads pēc novada no ĢMO brīvo zonu kartē tiek iekrāsoti zaļi – šeit nedrīkst audzēt ĢMO, palikuši vien nedaudzi pleķīši, kur vēl formāli ir iespēja modificētos augus audzēt, tostarp Pierīgā.

Viens no piemēriem ir Salaspils novads, kas grib pievienoties aizliegumam, bet nevar, jo novada ļaudis šis aizliegums neinteresējot, turklāt bieži vien cilvēki pat nezina, kad notiek publiskās apspriešanas.

"Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi priekšlikumi par ĢMO brīvās zonas izveidošanu Salaspils novadā. Dome ir ieinteresēta šī jautājuma risināšanā, taču nepieciešama arī sabiedrības aktivitāte un jāteic, ka saskaramies ar vietējo iedzīvotāju vienaldzību un pasivitāti. Uz publisko apspriešanu ierodas vien pāris bitenieku, kas rakstīja iesniegumu par ĢMO brīvās zonas izveidi, tāpēc mēs nevaram pieņemt šo lēmumu," skaidro Salaspils novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Trukšāne.

Arī Mārupes novads joprojām nav pievienojies ĢMO brīvajai zonai. "2009. gadā šis jautājums tika izskatīts, toreiz deputāti pieaicināja zinātniekus, kas raksturoja ĢMO plusus un mīnusus. Tolaik dome uzskatīja, ka Mārupi neapdraud ĢMO un vairs pie šī jautājuma neesam atgriezušies. Ja būs nepieciešams, lemsim par aizliegumu" skaidro Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Uva Bērziņa.

Aizliegumu nolēmusi neizsludināt arī Saulkrastu novada dome. Sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Grasmane skaidro, ka novadā nemaz neesot lauksaimniecībā izmantojamas zemes.

"Vai tad mums šis lēmums ir jāpieņem tikai tāpēc, lai tas būtu pieņemts – ķeksīša pēc? Tad jau mēs varētu pieņemt arī, piemēram, saistošos noteikumus par vaļu medniecības aizliegumu," portālam Apriņķis.lv pauda Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis.

"Uzskatu, ka ĢMO audzēšana nav pieļaujama, tomēr jāņem vērā Saulkrastu novada specifika. Novadā nav zemes, ko izmantot kultūraugu audzēšanai, līdz ar to pieņemt šādus saistošos noteikumus par aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai novadā pašvaldībai nav nepieciešams. Domāju, pirms saistošo noteikumu vai citu tiesisko regulējumu pieņemšanas ir jāizvērtē, vai tie var būt attiecināmi uz konkrētu vietu un reālajā dzīvē nepieciešami," savu pārliecību pauž E. Grāvītis.

Mierinošs ir arī Valsts augu aizsardzības dienesta viedoklis. "Lielākā daļa modificēto augu šķirņu Eiropā ir aizliegtas. Atļauts audzēt modificētu kukurūzu, taču Latvijā tā nenogatavojas, modifikācija attiecas uz kukurūzas graudu ražu, tāpēc mūsu platuma grādos to nav vērts audzēt. Uzskatu, ka ĢMO brīvajām zonām Latvijā ir vien deklaratīvs raksturs," teic Sēklu Kontroles departamenta direktore Liena Jaunzeme.