Drukāt šo lapu
11.07.2014 11:27

Inčukalna gudrona dīķu lieta: "Delna" savā rīcībā dubultstandartus un interešu konfliktu jau tradicionāli nesaskata

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Tas, ka Inčukalna sērskābo dīķu sanācijas iepirkumā sevi strikti pozicionējušās sabiedrības par atklātību "Delna" vadošais jurists pārstāvējis uzņēmumu, kas piedalījies šo projektu iepirkumos, ļauj uzdot jautājumu, vai "Delna" spēj novilkt striktu līniju starp sabiedrības un privāto uzņēmēju interešu aizstāvību. Tas, ka Inčukalna sērskābo dīķu sanācijas iepirkumā sevi strikti pozicionējušās sabiedrības par atklātību "Delna" vadošais jurists pārstāvējis uzņēmumu, kas piedalījies šo projektu iepirkumos, ļauj uzdot jautājumu, vai "Delna" spēj novilkt striktu līniju starp sabiedrības un privāto uzņēmēju interešu aizstāvību. www.delfi.lv/LETA

Sabiedrība par atklātību "Delna" pēdējā laikā aktīvi pozicionējusies pret papildu miljonu piešķiršanu Inčukalna sērskābo dīķu jeb tā dēvēto "gudrona dīķu" sanācijas projekta pabeigšanai, ko veic SIA "Skonto būve".

Taču organizācija noklusējusi faktu, ka tās vadošais jurists Jānis Geks līdz nesenam laikam daudzus gadus ieņēmis vadošus amatus ar "Skonto būvi" konkurējošā uzņēmumā SIA "VentEko", raksta pietiek.com. Turklāt "Delnas" vadība, kas daudzus gadus izvirzījusi augstas morāles standartus citiem un cīnījusies ar citu interešu konfliktiem, šajā situācijā jau tradicionāli nekādas problēmas nesaskata. "Delna" arī negatavojoties informēt sabiedrību, kur vēl papildus strādā tās vadošais jurists.

Jau ziņots, ka J. Geka līdz pat 2012. gada pārstāvētais "VentEko" pats ir bijis pretendents tādos valsts iepirkumos kā Inčukalna sērskābo dīķu sanācijas projekts, Sarkandaugavas vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas projekts un Liepājas Karostas sanācijas projekts.

Tas, ka Inčukalna sērskābo dīķu sanācijas iepirkumā sevi strikti pozicionējušās sabiedrības par atklātību "Delna" vadošais jurists pārstāvējis uzņēmumu, kas piedalījies šo projektu iepirkumos, ļauj uzdot jautājumu, vai "Delna" spēj novilkt striktu līniju starp sabiedrības un privāto uzņēmēju interešu aizstāvību.

Taču "Delnas" direktors Gundars Jankovs sarunā ar "Pietiek.com" skaidro, ka atklātības šajā gadījumā esot bijis pietiekami – tam esot domāts "Google" meklētājs, turklāt "Delnas" vietnē publicētais J. Geka CV nemaz neesot uzskatāms par CV, uz visu šādā gadījumā esot jāskatās "no profesionālā viedokļa". Tāpat "Pietiek.com" atklātās ziņas par "Delnas" jurista iepriekšējo nodarbošanos nekādu interešu konfliktu neesot atklājušas. Portāls publicē sarunu ar G. Jankovu par šo tēmu:

– Vai zinājāt, ka Jānis Geks strādājis konkurējošā uzņēmumā?

– Jā, zināju.

– Bet tas, jūsuprāt, nerada interešu konfliktu?

– Nē, mēs šajā gadījumā interešu konfliktu nekādā veidā nesaskatām. Ja mēs runājam par "Pietiek.com" informāciju, tad es gribētu teikt, ka tā ir nedaudz tendēta un maldinoša par to, ka nebija pieejama informācija par "Venteko". Tās ir aplamības, jo mūsu mājaslapā pieejamajā informācijā nav ievietots CV nevienam darbiniekam. Tur ir vienkārši apraksts ikvienam darbiniekam ļoti vispārīgi par dzīves gājumu.

Kas attiecas uz Jāni Geku, iegūglējot, ir pieejams ļoti plašs CV, kas ir publiski pieejams, kurā detalizēti aprakstīts arī tas, ka viņš ir strādājis "Venteko". Līdz ar to šeit nevar būt nekāda informācijas slēpšana. Un neviens jau arī nav jautājis neko un pārmetis līdz šim.

Kas ir svarīgākais – visa mūsu komunikācija līdz šim, kas bijusi par Valsts vides dienestu un visiem sanācijas projektiem, ir balstīta uz to informāciju, ko mēs iegūstam, pirmkārt, no trauksmes cēlājiem. Tie ir uzņēmumi, kas nav "Venteko", un fiziskās personas, valsts iestādes, kuras mums atbildējušas, un arī publiski pieejamā informācija. Un šos dokumentus un informāciju mēs esam analizējuši, neko pilnībā neesam slēpuši un esam atsaukušies uz šo informāciju. Un arī veidojuši savus iebildumus.

– Pēc jūsu domām, tas nav interešu konflikts, ja persona, kas ir strādājusi pie konkurenta, sniedz atzinumu par konkurējoša uzņēmuma darbību?

– Mēs jau nelobējam vienu uzņēmumu. Līdz šim esam teikuši to, ka nav vispār tiesiska regulējuma vides sanācijas jomā, ko arī atzinusi ministrija, un ar vides konsultatīvās padomes palīdzību mūsu ierosinājums ir panākt to, ka tiek veidota darba grupa, kas strādās pie normatīvā regulējuma. Līdz šim tādi Latvijā nav bijuši. Ir atsevišķas normas, kas ir kaut kur iestrādātas, bet tās praksē nedarbojas.

Es vēlreiz gribu uzsvērt – mēs nelobējam "Venteko" vai kādu citu kompāniju, un visas mūsu darbības un iebildumi ir vērsti uz to, ka ir prettiesiskas darbības, nevis kaut kādā veidā apzināti slēpjam informāciju, lai panāktu kaut kādam labvēlību.

– Bet jūs iestājaties konkrēti pret "Skonto būvi", un to dara cilvēks, kas ir saistīts ar konkurentu.

– Nu, viņš bija saistīts vairākus gadu atpakaļ. 2012. gadā, manuprāt, viņš pārtrauca savas darbības. Un, ja tīri formāli mēs tādā veidā skatāmies, tad interešu konflikts zūd pēc diviem gadiem. Es gribētu teikt, ka Jānis strādā profesionāli, un arī es pats personīgi esmu runājis ar viņu un kontrolēju to, ko mēs kā organizācija paužam. Un es varu apgalvot, ka mēs nekādā veidā nelobējam viena uzņēmuma intereses.

– Bet kāpēc jūs neko neesat darījuši, lai šīs aizdomas publiski un atklāti novērstu?

– Bet kādā veidā jūs domājat mums būtu jānovērš? Jānāk ar paziņojumu, ka mēs tagad runāsim par sanācijas projektiem un, re, ka Jānis ir strādājis "Venteko"? Tad jau tikpat labi, ja es tagad sāktu runāt par Eiropas fondiem, kas saistīts ar sliktu apgūšanu, tad man varētu pārmest, ka es nesen esmu pārtraucis attiecības ar Lauku atbalsta dienestu.

Manuprāt, šeit ir jāskatās pēc būtības, lai mēs komunicējam profesionāli un par ko mēs iestājamies. Mēs neiestājamies par to, ka būtu jālauž līgums ar "Skonto būvi" un jāpiešķir "Venteko". Mēs iestājamies par to, ka ir jāsakārto beidzot Latvijā šis te tiesiskais regulējums un, otrkārt, valstij vajag galu galā pastāvēt uz savām tiesībām un pieprasīt līguma izpildi, tiesisku līguma izpildi, kā tas ir nolīgts, un nepiekāpties uzņēmuma šantāžā. Tas – vienalga, kurš uzņēmums būtu.

– Tad jūs nekādu problēmu neredzat?

– Jā, "Pietiek.com" publikācija tāda ir, bet es no profesionālā viedokļa viņu neņemu vērā, jo tur ir vienkārši izklāstīti fakti, un nekādi netiek norādīts, pierādīts, ka šis te interešu konflikts. Mēs arī esam tieši par šiem projektiem komunicējuši ar KNAB, un turpinām to darīt. Un KNAB arī ir zināma Jāņa līdzšinējā pieredze un to, ko mēs darām, un kāda informācija ir mūsu rīcībā. Un arī viņi nav pauduši nekādus pārmetumus vai aizdomas, ka mums ir interešu konflikts un mēs lobētu kāda intereses.

– Un kā jūs spējat šādu cilvēku apmaksāt, ņemot vērā viņa iepriekšējo amatu?

– Jānis nestrādā pie mums uz pilnu slodzi. Viņu mēs apmaksājam no Eiropas Komisijas projekta, kas ir paredzēts tieši trauksmes cēlāju aizsardzībai Latvijā.

– Un kur viņš to otru pusslodzi strādā?

– Tas jums jājautā viņam.

– Vai tad jūs nezināt, kur viņam ir otra darba vieta?

– Es zinu, bet tās tomēr ir viņa privātās lietas un tāpēc jums jājautā viņam personīgi. Bet tas nekādā veidā šī papildus strādāšana neietekmē kaut kādus interešu konfliktus, nerada un tā. Viņš ar publiskiem, starptautiskiem iepirkumiem nodarbojas.

– Un ar šo Eiropas Komisijas finansējumu jūs varat viņam nodrošināt tādu algu, lai viņam būtu interesanti pie jums strādāt?

– Jā, tas ir projekts, kas finansē trauksmes cēlāju aizsardzību Latvijā, par ko mēs arī runājam, un esam ar Valsts kanceleju sadarbībā panākuši, ka tiks veidota darba grupa, kas veidos likumprojektu.

Inčukalna gudrona dīķu sāga – vai indi pagūs izsmelt laikā?