“Aptuveni 40 no aitām turēsim kā aitu mātes, bet otru pusi plānojam nokaut,” stāsta z/s “Mežkalēji” vadītāja Lolita Landmane. “Šī bija otrā vasara, kad “Getliņos” ganījās aitas, kuras, ēdot zāli, neļāva aizaugt ar zemi pārsegtā atkritumu kalna nogāzēm. Tā kā pagājušā gada novembrī uzņēmumam izaudzētās aitas publiskajā iepirkuma konkursā nebija viegli pārdot, tad šogad no tās pašas saimniecības jērus izīrējām zāles pļaušanai un jau oktobra beigās tos aizvedām atpakaļ,” skaidro atkritumu poligona apsaimniekotāja SIA “Getliņi Eko” tehniskais direktors Aigars Pēkšēns. Tādā veidā “Getliņos” ietaupīts gan uz dīzeļdegvielas, gan uz darbaspēka rēķina, kas bija nepieciešami regulārai 17 ha teritorijas pļaušanai. “Tas, visdrīzāk, ir trīsciparu skaitlis,” piebilst A. Pēkšēns. Vienlaikus tika saudzēta arī uzņēmuma tehnika, kuras darbību apgrūtinātu nelīdzenā un paugurainā zeme.

“Speciāli nokāvām vienu aitu, lai varētu veikt dažādas gaļas kvalitātes kontroles. Analīzes bija ļoti labas. Plānojam arī nākamgad sadarboties ar “Getliņi EKO”,” skaidro L. Landmane.

2010. gada pavasarī no z/s “Mežkalēji” tika nopirkti 100 jēri par 4000 latu, savukārt aploku un novietnes izveidē ieguldīja apmēram 6000 latu. A. Pēkšēns norādīja, ka šogad aitu uzturēšanas infrastruktūrā nebija jāpiesaista papildu līdzekļi, jo jaunie jēri “Getliņos” uzturējās tajā pašā aplokā, kur pagājušajā gadā iegādātais ganāmpulks.

“Pa dienu aitas ganījās aplokā, bet nakti pārlaida speciālā novietnē. Aitu pārraudzība tika uzticēta poligona darbiniekam ar atbilstošu zooinženiera izglītību Ojāram Deģim-Groskopam,” skaidro A. Pēkšēns.