Inese Čekstere ir Siguldas tirgus – SIA “Siguldas tirdzniecības centrs” – direktore. “Vieta tirgum ir ļoti laba, un pie ekonomikas augšupejas ir iespēja izaugsmei. Protams, tirgus ir tirgus – karstums vasarā, sals ziemā – ja nav pircēju, tad arī sēdēt nav nozīmes. Savas meitenes saucu par kundzēm, jo mani pārdevēji ir personības, pie katra jāatrod sava pieeja. Cenšos būt smaidīga, priecīga – lai arī katrs tirgotājs savas kundes sagaida dzirkstošs un andelējas uz nebēdu, kā jau tirgū pienākas,” viņa stāsta. Tirgus ir drošas rokās, un tas Siguldas novadam ir svarīgi, jo tūrisma neatņemama sastāvdaļa ir tieši vietējais tirgus, domā sastaptie siguldieši.
Čaklo Krimuldas zemnieku Ineses un Agra Meļķu saimniecības “Zutiņi – 1” tirdzniecības vietā pircēji iecienījuši piena produktus no Straupes un pašu mājās audzētus dārzeņus – pupiņas, sīpolus, ķiplokus, kā arī šeit tirgo visus pieprasītākos pārtikas produktus. Sviesta klucīši un siera gabaliņi, apetīti rosinoši, sarindojušies gar vitrīnas malu. Krējums biezs, kaut smērē uz maizes! Un kur nu vēl kārumi kastu kastēm. Pārdevēja Santa stāsta, ka lielākoties iepērkas vieni un tie paši kundes, kuriem jau zina vārdus. “Ir pircēji, kuri pirmdien nāk pēc mīkstas maizītes, otrdien zina, ka būs svaigs piens. Sestdienās vairāk iepērkas strādājošie, bieži vien ar visu ģimeni. Mēs tirgū esam jau kopš laika, kad vēl nebija pat paviljonu!” Terēzija Marija no Siguldas, kas iepērkas “Zutiņos”, RAA saka: “Pārdevējas neko lieku nerunā, tikai par lietu, nekad aizskaroši, nekad augstākā, pārākā tonī. Es zinu, ka šie saimnieki, savās lauku mājās stādot kartupeļus, tos iestāda tā pavairāk, jo zina, ka reizēm atnāks kāds ciemiņš, lai arī viņam tiek. Šo cilvēku nesavtība nav aprakstāma.”
Savukārt pārdevēja Ieva strādā z/s “Dimzas”, kura saimnieki ir Atis un Lidija Sildari no Krimuldas pagasta. Viņi nodrošina savā saimniecībā cūkgaļas iegūšanu no sēkliņas līdz maltai gaļai un uzskata, ka cūkas gaļa audzēt ir jāprot. Un to Atis un Lidija tiešām arī prot, viņu preci ir novērtējuši arī siguldieši. Ieva stāsta: “Šogad 1. decembrī būs pieci gadi, kopš mēs tirgojam labu, svaigu gaļu. Cenas līdz šim bijušas vecās, bet vai saimnieks spēs tās ilgi noturēt, jo tās visu laiku ir uz iespēju robežas. Šodien – maltā gaļa maksā Ls 2,85, cauraudzītis Ls 2,75, karbonāde Ls 3,40. Svētdien, pirmdien man ir brīvdienas, jo jāatpūšas – vienkārši rokas netur, darbs nav viegls.”
“Dod, Dieviņi, godam maizi nopelnīt,” vien nosaka pārdevēja Valda no tirdzniecības uzņēmuma “Zalkši 2”, kas tirgo zivis, bet par savu darbu viņa nevēlas daudz runāt, tikai rokas zib darbā.
Tikmēr pircēja Valdas kundze par pārdevēju Valdu stāsta: “Tirgus ir vieta, kur veidojas personīgs kontakts, uz tirgu nāku kā pie savējiem. Arī Valdu sen pazīstu un labprāt pie viņas iepērkos.”
Tirdzniecības vietās ārā zem nojumēm RAA sastapās ar atsaucīgiem tirgotājiem. Viņu amats prasa īpašu izturību un dzelžainu raksturu. Daži no viņiem nebija uz vietas, jo rudens ir laiks, kad saasinās šai grūtajā darbā iegūtās kaites, tomēr arī par viņiem atsaucās daudzi uzrunātie tirgus apmeklētāji. Un kā nu ne – tieši šie cilvēki, kas strādā ārā, ir tie, kas uzbur un iznes šo tirgus ainavu. Tieši šeit valda īsts zemnieka gars – viņu vienkāršība valodā, raupjums rokās un čaklums piepildītajos plauktos. Jau pa gabalu gozējas gaišās kāpostgalvas un virs galdiem pakārtās sīpolu virtenes, un kur nu vēl saslējušies staltie kartupeļu maisi gar galdu malām. Īsts prieks atplaukst pircēju sejā, kad viņi pienāk tuvāk un ierauga uz galda jau izvārītu bietīti un, lūk, ķirbis līdz pusei aizgriezts, un tur skābais kāpostiņš maisiņā gaida. Bet gar galda malām rindu rindām gatavas sakonservētas gurķu, cidoniju un medus burciņas. Kā tu, cilvēk, kaut ko nenopirksi? Tirgū viss runā, viss smaržo un kārdina. Tie ir viņi, kas rada jums šo prieku, – Ligita un znots Ivars no Jūdažiem, Nora ar dēlu Normundu no Līgatnes, Agris un Olga arī līgatnieši. Lūk, siguldiete Irēna tirgo ābolus mazākajiem siguldiešiem, bet Laimdota no Mālpils piedāvā dzērvenes, vitamīnus ziemai, ogas, kas lasītas tepat, Nītaures pusē Ezerkalnu purvā. Siguldieši pazīst un mīl arī garšvielu audzētāju Ausmiņu, kas gadu gadiem viņus iepriecina ar interesantiem stādiņiem. “Siguldas tirgū valda saticība, tirgotāji savā starpā sadzīvo draudzīgi,” ar savējiem lepojas I. Čekstere. “Galvenais – lai mums visiem laba veselība!”