Vasarā, tūrisma sezonā atdzīvojas daudzi novadi, kuru līdzšinējo ikdienas mieru un rutīnu izjauc tuvāki un tālāki viesi. Šogad tūristu skaits palielinājies, citur pat dubultojies.

Siguldas novada pašvaldības aģentūras "Siguldas tūrisma attīstības aģentūra" direktore Laura Konstante uzsver, ka Sigulda ir vieta, kur tūrisma sezona ir cauru gadu, un atkarībā no gadalaika ir arī attiecīgs piedāvājums. "Protams, šie divi mēneši – jūlijs un augusts – ir laiks, kad mūs vairāk apciemo ārvalstu tūristi," viņa saka un piebilst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tūristu skaits šogad noteikti ir palielinājies. Īpašs prieks esot par to, ka pēdējo divu gadu laikā pieaudzis viesnīcu noslogojums.

"Liela daļa tūristu, kas atbrauc uz Latviju, vispār neizbrauc ārpus Rīgas. Tādi, kas dodas apskatīt citus Latvijas nostūrus, ir apmēram 20 %. Mēs gribam noturēt cilvēkus ilgāk šeit, reģionā. Un, protams, pirmais rādītājs, kas parāda tendenci, ir viesnīcu noslogojums." Ņemot vērā 2014. gadu, kad Sigulda būs Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas oficiālais partneris, un ambīcijas Gaujas Nacionālā parka kontekstā, jārēķinās ar to, ka pienāks brīdis, kad ar esošajām viesnīcām būs par maz, apzinās L. Konstante. "Jūlija un augusta, dažkārt arī septembra apmeklējums jau šobrīd to apstiprina. Uz opermūzikas svētkiem vai citiem lieliem pasākumiem nedēļas nogalēs visas naktsmītnes ir pilnībā aizņemtas. Ņemot vērā mūsu tempus, par viesnīcu attīstību noteikti ir jādomā."

Sigulda vai Gaujas Nacionālais parks

Aģentūras direktore novērojusi, ka tūristus var iedalīt divos segmentos – pirmā ir Siguldas auditorija, kuri nereti dzīvo Rīgā un atbrauc uz Siguldu kā vienīgo pilsētu ārpus Rīgas. "Mēs esam pietiekami tuvu, nokļūt var ērti gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, un šeit ir daudz, ko redzēt. Pie mums brauc gan tādi, kuri grib mierīgi atpūsties, apskatīt dabu un mazpilsētu – viņi aiziet uz mūsu pili, aizbrauc uz Turaidu, apskatās Gūtmaņalu, gan jaunieši, kuri savu brīvo laiku grib pavadīt aktīvi. Viņi iet uz "Aerodium", apmeklē "Tarzānu"".

Otrais segments ir vācu, beļģu un somu tūristi, kas interesējas tieši par Gaujas Nacionālo parku. "Tā ir publika, uz kuru mēs mērķtiecīgi strādājam, pozicionējot Nacionālo parku. Parka attīstības stratēģijā ar novadiem un uzņēmējiem esam vienojušies, ka gribam būt konkurētspējīgākais galamērķis Latvijā uzreiz pēc Rīgas. Visas pilsētas, pašvaldības un uzņēmēji, kas esam nacionālajā parkā, salikām kopā savus resursus, jo atsevišķi mēs to izdarīt nevaram. Šo sadarbību nākotnē redzam ļoti perspektīvu, lai apmeklētāju skaits un viņu tēriņi šajā teritorijā palielinātos," teic L. Konstante.

Ar velosipēdu vilcienā

Viņa norāda, ka Nacionālā parka klastera kontekstā strādā gan ar "Pasažieru vilcienu", gan pasažieru pārvadātājs "CATA", lai sakārtotu loģistikas jautājumus. "Lai ērti nokļūtu uz Līgatnes dabas takām, jāsakārto satiksme. "Pasažieru vilcienam" jāsaskaņo grafiks ar "CATA" autobusiem. Citādi, ja apmeklētājs brauc ar vilcienu, līdz takām viņam ar kājām jāiet astoņi kilometri, ja brauc ar autobusu – tad divi. Mēs labi varam saprast, cik pašiem, kaut kur aizbraucot, gribas iet pa nekurieni, lai nonāktu līdz dabas takām."

Pērn izveidotie velomaršruti apkārt Siguldai saista daudzus riteņbraucējus un ārvalstu tūristu grupas, kuri ceļu no Rīgas līdz Siguldai mēro ar vilcienu. "Lai ar velosipēdu nokļūtu līdz Siguldai, ērtāk to ir ielikt vilcienā nekā braukt pa šosejas malu."

L. Konstante uzsver, ka novadiem jāspēj savā starpā sadarboties, nevis jācenšas konkurēt. "Mēs kļūstam spēcīgi tikai tajā brīdī, kad sadarbojamies. Jādomā par to, lai nedēļas nogalēs Siguldā, Cēsīs un Valmierā pasākumi nenotiktu vienlaikus un apmeklētājam nebūtu jāizvēlas viens no trim. Ja pasākumi ir tik augsta līmeņa kā šobrīd, tad jāgādā arī par to, lai tie cits citam netraucē," pārliecināta TIC vadītāja.

Divreiz vairāk velotūristu

Carnikavas tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Venta Alena norāda, ka šogad īpaši palielinājies veloceļotāju skaits. V. Alena lēš, ka tie varētu būt divreiz vairāk nekā pērn. Viņa novērojusi, ka vietējais tūrists, plānojot savu ceļojumu gar piekrasti, Carnikavā pavada vidēji divas trīs stundas, savukārt attālāki viesi Carnikavas novada apskatei gatavi veltīt pus dienu.

Primāri ceļotājus interesē divi galvenie jautājumi – kur paēst un kur pārnakšņot, pēc tam viss pārējais. Divi galvenie pasākumu magnēti ir pilsētas un nēģu svētki, kas pulcē tuvākus un tālākus viesus. TIC vadītāja nenoliedz, ka arī viņu novadā problēmas mēdz sagādāt nakšņošanas vietu trūkums. "Ne tik daudz viesu māju un viesnīcu, cik telšu vietu trūkums. Kempingu varētu būt vairāk," viņa norāda.

TIC vadītāja stāsta, ka pieaug interese arī par aktīvo atpūtu – laivu nomu braucieniem pa upi, kanoe un plostu īri, kā arī zirgu izjādēm. Ik gadu tūristi interesējas par iespēju nobaudīt vietējos nēģus, kā arī doties ekskursijās, kurās redzama to pagatavošana. Liela interese ir arī par jauno novadpētniecības muzeju, kas atvērts tikai šogad. Pirmo gadu TIC piedāvā arī savus, īpaši novadam raksturīgus suvenīrus.

Sējā interesējas par pirts muzeju

Jaunākais TIC Pierīgā atrodas Sējā. Tas savas durvis pirts muzeja teritorijā vēris uzreiz pēc Jāņiem. Vadītāja Sigita Lapsiņa atzīst, ka pagaidām viesu ir samērā maz un lielākā daļa, kas iegriežas, interesējas nevis par novadu kopumā, bet tieši pirts muzeju. "Mēs pagaidām neesam tik labi noreklamējušies un vēl esam pašā sākumā. Pagaidām viss vēl ļoti kluss."

Galvenie apskates objekti, ko tūristam piedāvā Sējas novads, ir ceturtais lielākais dižozols Baltijā un pirts muzejs. "Vēl, protams, mēs piesaistām ar savām skaistajām, neskartajām ainavām."

Stāvlaukumu un naktsmītņu trūkums
Saulkrastu TIC vadītāja Gita Memmēna jau jūnija sākumā norādīja, ka vasaras sezonā ar esošajām naktsmītnēm nepietiek – noslogojums ir 100 %, tāpēc nereti nākas sadarboties ar kaimiņu novadiem un savus viesus sūtīt turp. G. Memmēna saka, ka jebkurā situācijā ir top 3, ar ko lepoties un piedāvāt tūristam.

Viens no tiem ir Velosipēdu muzejs – pērn tas svinēja 15 gadu jubileju, bet kolekcija tikusi vākta jau 35 gadus. Iesaka arī Balto kāpu un Saulrieta taku. "Tāpat mēs piedāvājam izmantot vietējās velo nomas, ja cilvēki nevar vai negrib visu izstaigāt kājām, jo pilsēta tomēr ir gara.

Tajā pašā laikā tā ir pievilcīga nūjotājiem vai tiem, kam patīk skriet maratonus. Uz vasaru tagad parādījies arī ļoti daudz skrituļotāju." TIC vadītāja atzīst, ka šobrīd lielākā problēma ir auto stāvlaukumu trūkums. "Kad to atrisinās, tad arī vietējiem nebūs kreņķu."