Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK), vēsta LETA un nozare.lv. Piemēram, pašvaldība nav izvērtējusi, vai par 332 objektiem, kuriem būvatļaujas bija izsniegtas, sākot ar 2005. gadu, un 2012. gada 1. oktobrī jau vismaz pirms septiņiem mēnešiem bija beidzies to derīguma termiņš, ir maksājams nodoklis. Turklāt 2011. gadā un pērn ar nekustamā īpašuma nodokli 96 007 latu apmērā nav aplikti Rīgas brīvostas teritorijā iznomātie valsts un pašvaldības zemes gabali, norāda VK.

Pārbaudot nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, VK izmantoja nejaušās izlases metodi. Revīzijā VK konstatēja, ka 44 % no pārbaudītajiem gadījumiem, kad nodokļa maksāšanas paziņojums netika nosūtīts (pašvaldība var nenosūtīt paziņojumu, ja nav zināma adrese), pašvaldībai tas bija jānosūta. Neievērojot likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikto termiņu, tika nosūtīti 72 % no izlases veidā pārbaudītajiem maksāšanas paziņojumiem.

Revīzijā arī konstatēts, ka 33 % no izlases veidā pārbaudītajiem gadījumiem nav piemērota atbilstoša nodokļa likme, piemēram, likmes 1,5 % vietā ir piemērota samazināta likme 0,2-0,6 % vai ar nodokli ir apliktas tādas būves, kas nav apliekamas.

Savukārt, pārbaudot atbrīvojumu piemērošanu no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, tika konstatēts, ka 19 % gadījumu tie ir piemēroti neatbilstoši, piemēram, atbrīvojums ir piemērots ēkām, kur tiek sniegti veselības pakalpojumi, kaut gan attiecīgajās telpās ārstniecības iestāde nav reģistrēta.

Pārbaudot parāda piedziņas darbības, VK konstatēja, ka 35 % gadījumu netiek izmantotas iespējas piedzīt nodokļu parādu septiņu gadu laikā no nekustamā īpašuma nodokļa parāda rašanās brīža, līdz ar to ir iestājies noilgums. Nekustamā īpašuma nodokļa parādi Rīgā 2010. gadā veidoja vairāk nekā desmit miljonus latu un 2011. gadā - vairāk nekā 12 miljonus latu.

Lai gan valsts reģistros bija pieejama informācija nodokļa atvieglojuma piešķiršanai, 31 % gadījumu no izlases veidā pārbaudītajiem gadījumiem tā nav izmantota, piemēram, nav izmantota informācija no Valsts iedzīvotāju reģistra par politiski represēto personu statusu un no Invaliditātes informatīvās sistēmas par izsniegtajām invalīda apliecībām. VK revīzijā konstatēja, ka atvieglojums no nekustamā īpašuma nodokļa ir piemērots tikai pēc paša nodokļa maksātāja pieteikuma iesniegšanas, tādējādi ir radīts papildu administratīvais slogs nodokļu maksātājiem.

VK revīzijā arī secināja, ka ne vienmēr ir iespējams precīzi un laikus aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli, jo izmaiņas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" attiecībā uz nodokļa likmi ir pieņemtas gada pēdējos mēnešos un stājušās spēkā nākamā gada 1. janvārī, līdz ar to nodokļu administrācijai izmaiņas bija jāievieš īsā laikā.

Revīzija "Rīgas pilsētas pašvaldības darbību atbilstība normatīvajiem aktiem un efektivitāte, administrējot nekustamā īpašuma nodokli" tika veikta par laika posmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. oktobrim. Pēc revīzijas pašvaldībai ir sniegti ieteikumi pilnveidot darbu, lai nekustamā īpašuma nodoklis tiktu aprēķināts visiem īpašumiem, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un lai tiktu uzlabotas procedūras parādu administrēšanā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzdevis Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšniekam Ilmāram Ziedonim sniegt paskaidrojumus par konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī norādīt konkrētus termiņus to novēršanai.

Pēc paskaidrojumu saņemšanas Rīgas domē konstatēts, ka Valsts kontroles ziņojumā nav ņemti vērā Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes argumenti, un Valsts kontrole Rīgas domes iesniegumu atstājusi bez izskatīšanas.

Patlaban tiek vērtēta iespēja vērsties Administratīvajā tiesā, jo Valsts kontroles piezīmes nešķiet pamatotas, norāda Ušakovs.

Tikmēr Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis uzsver, ka ir pamats apšaubīt revīzijas ziņojumā paustā viedokļa pamatotību un objektivitāti. Viņš norāda, ka publiskotos datus "veido atsevišķu gadījumu apkopojums, kas izrauti no kopējā nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas konteksta, neiedziļinoties konkrētā lietā pēc būtības un nevērtējot lietas faktiskos apstākļus kopsakarā ar tiesību normām". Viņaprāt, šis ziņojums satur subjektīvu Valsts kontroles viedokli - tas ir revidentu izteikts vērtējums par Rīgas pilsētas pašvaldības rīcības un darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Ziedonis skaidro, ka pašvaldība, administrējot nekustamā īpašuma nodokli, pamatojas uz tiesību normām nodokļu jomā, vispārējiem tiesību principiem un judikatūrā paustajām atziņām.