Viņa sīkāk atteicās komentēt minētā priekšlikuma nianses, tomēr piebilda, ka parlamentā šāds priekšlikums tiek pārrunāts. "Savulaik uzliktie ierobežojumi ātro kredītu nozarē vairs nepieļauj visatļautību, tomēr tā arvien turpina paputināt vienu otru ģimeni, ko mēs nekādi nevaram pieļaut," sacīja Mūrniece.

Līdz ar to viņa neslēpa, ka šāds priekšlikums saistīts ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) vēlmi atrast papildu līdzekļus demogrāfijai.

"Nākamajā gadā demogrāfijai būtu nepieciešami vien 32 miljoni eiro, un tā ir tikai puse no prioritārajiem pasākumiem pieejamajiem 80 miljoniem eiro, tāpēc ir jāmeklē jauni ienākuma avoti budžetā," skaidroja Mūrniece.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā koalīcijas partneri vēl nespēja vienoties par nākamā gada budžetu, jo nacionālā apvienība demogrāfijas jautājumu risināšanai prasīja ap 85 miljoniem eiro. Tomēr fiskālā telpa nākamgad kopumā ir aptuveni 80 miljoni eiro.

Savukārt 2016. gadā Latvijā stājās spēkā jauni nosacījumi ātro kredītu izsniegšanai, kuru mērķis ir pasargāt patērētājus un nodrošināt, ka patērētāji nenokļūst nemīti augošos parādos. Likuma grozījumi noteic, ka jebkura ar kredītu saistīto izdevumu summa, tai skaitā kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nedrīkst pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas.