Tas paredz noteikt, kā turpmāk tiks pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi, tostarp no 2016. gada lielajās valsts un publiski privātajās kapitālsabiedrībās tiks veidotas padomes.

Padomes varēs veidot kapitālsabiedrības, kurās iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, bet bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro. Patlaban valsts uzņēmumos padomes veidot nedrīkst. Padomes, kā arī valdes locekļu skaitu noteiks Ministru kabinets.

Turpmāk par valdes vai padomes locekli varēs būt persona, kurai ir augstākā izglītība un kura nebūs sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī tai nebūs atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai citu profesionālo darbību un kuru tiesa nebūs atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku. Tiek lēsts, ka to atalgojums atsevišķās kapitālsabiedrību padomēs varētu sasniegt 7600 eiro.

Valstij pilnībā pieder 70 kapitālsabiedrības, septiņās kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 65 kapitālsabiedrībās valsts līdzdalība ir mazāka par 50 %. Latvijā ir 323 kapitālsabiedrības, kurās vienīgais dalībnieks ir pašvaldība, 39 kapitālsabiedrības ir pašvaldību izšķirošajā ietekmē, un 243 gadījumos kādai no pašvaldībām pieder 50 un mazāk kapitāla daļu procentu kādā kapitālsabiedrībā. Tikai četrām pašvaldībām nepastāv līdzdalība kapitālsabiedrībās.

Valsts kapitālsabiedrību padomes tika likvidētas krīzes laikā ‒ no 2009. gada 1. jūlija. Toreiz Ekonomikas ministrija norādīja: ņemot vērā, ka padomes institūta esamība valsts akciju sabiedrībās neatbilst likumdevēja mērķim attiecībā uz akciju sabiedrības kā publiskās sabiedrības regulējumu, kā arī prasa ievērojamus izdevumus, kas ir saistīti ar padomes locekļu atlīdzības izmaksām ekonomiskās lejupslīdes laikā, padomes institūts valsts akciju sabiedrībās ir jālikvidē.

"Vienotības"/Reformu partijas politiķe Zanda Kalniņa-Lukaševica, kura bija atbildīga par likumprojekta virzīšanu Saeimā, atzīst, ka agrāko gadu pieredze ar padomēm valsts kapitālsabiedrībās nav bijusi pārāk veiksmīga. "Pieņemot likumu par uzņēmumu padomju atjaunošanu, pirmām kārtām ir domāts par uzņēmumu labu pārvaldību, jo stereotipus par to, ka uzņēmumu padomes ir bijušas partiju "barošanās siles", var mainīt tikai ar caurspīdīgu un saprotamu darbību.

Savukārt jaunā uzņēmumu padomju locekļu izvēle izslēgs nejaušības, ka padomēs no rīta parādījās vēl iepriekšējā dienā nevienam nepazīstami cilvēki, vai tieši otrādi ‒ ar partijām saistītas pārāk labi pazīstamas personas.

Pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru apgrozījums nesasniedz tādu apjomu kā, piemēram, valsts kapitālsabiedrībās, tāpat pārvalda ieceltas valdes, un nepieciešamības gadījumā pašvaldības varēs vērsties Pašvaldību savienībā, lai saņemtu konsultācijas, kā rīkoties strīdu un neskaidrību gadījumos, jo pats galvenais tomēr ir laba pārvaldība jebkurā ‒ gan valsts, gan pašvaldību ‒ līmenī," uzsver Z. Kalniņa-Lukaševica.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis uzskata, ka savulaik lēmums par uzņēmumu padomju likvidēšanu bija kļūdains: "Galvenais iemesls padomju atjaunošanai ir tas, ka valde ir instruments, kā ietekmēt ekonomiku gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Tas ir arī jautājums par politisko atbildību, jo slikts ir tas saimnieks, kuru neinteresē, kā viņa pārvaldītajā uzņēmumā tiek izmantoti resursi. Un vēl viens iemesls ‒ padomju pastāvēšana aizšķērso iespēju izveidoties "nomenklatūrai", kāda bija padomju laikos, kad partija, kura ir pie varas, visur izvieto savus cilvēkus, un valsts regulē visu, neatkarīgi no uzņēmuma īpašnieka vēlmēm."

Savukārt Olaines novada izpilddirektors Ģirts Batrags atklāj, ka tāda lieluma pašvaldības uzņēmumu, kurā būtu jāieceļ uzraugošās padomes, Olainē nav. "Taču, raugoties valsts līmenī, uzņēmumu padomju pastāvēšana jāvērtē pozitīvi. Ja tās būs uzraugošas institūcijas, kā iecerēts likumā, kurās darbosies profesionāļi, mainīsies arī uzskats, ka padomes ir politiķu "barotnes"," viņš ir pārliecināts.