Drukāt šo lapu
30.07.2014 11:17

Jaunajai valdībai ir par ko domāt – padarīt draudzīgus nodokļus vietējiem uzņēmējiem

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Nacionālo uzņēmēju padome (NUP) uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieņēmumu prognoze 2014. gada pirmajam ceturksnim, kas izrādījusies piepildījusies ar uzviju, iespējams, var izrādīties ar bumeranga efektu.

Kopējais nodokļu slogs, kas gulstas uz Latvijas uzņēmēja pleciem, ir disproporcionāli augsts apstākļos, kad visi valsts pieprasītie nodokļi tiek apmaksāti 100 % un liela daļa no tiem avansā, uzņēmuma ražotās produkcijas pašizmaksa tikai uz nodokļu rēķina vien būtu jāpaaugstina vidēji par 70 %.

Abstrahējoties no nodokļu optimizācijas kā tādas, kas paredzētu tiesību normu ietvaros legālu grāmatvedības un juridisku operāciju veikšanu, sabiedriskajā telpā aktivizēto diskusiju par it kā mazo nodokļu slogu uz pārējo ES valstu fona, gan ar piebildi, ka tas ir vidējais slogs, NUP uzskata par klaju demagoģiju.

Ja parēķinām, kas tad ir tas, kas visvairāk uztrauc Latvijas nacionālos uzņēmējus, kam svarīgs ir kvalificēts vietējais darbaspēks, tad reāli dzīvē darbaspēka izmaksas ir nevis populistiski visur uzsvērtie aptuveni 44 %, bet gan uzņēmējam vēl jāpiemaksā ap 80% pie tās summas, ko darba ņēmējs saņem uz rokas. Kā piemēru varam izvēlēties jebkura apmēra algu, bet ņemsim EUR 1000. Ja uzņēmumā ir kvalificēts un motivēts darbinieks, nebūtu grēks arī šādu summu maksāt, piemēram, "uz rokas". Nodokļos valstij no šādas algas jānomaksā nieka EUR 784,62. Gan viena, gan otra summa ir vispirms jānopelna. Šķiet par daudz? Alga vai nodokļi? Labi, paņemsim tik ļoti pelto minimālo algu – EUR 320. Nodokļos jāmaksā EUR 229,09. Un kas ir pats interesantākais – abos gadījumos procentuālā proporcija ir līdzīga – 78,5 % un 72 %. Ja cilvēks vēlas saņemt algu, par kuru var arī dzīvot, tad darba ražībai jābūt praktiski dubultā. Kurā nozarē tā ir?

Iespējams, retorisks jautājums nākamajiem Saeimas deputātiem – CIK LATVIJAS UZŅĒMĒJU UN CIK ILGI VĒL TO VARĒS MAKSĀT?
Labi zināms, ka teorijā kritizētā Lafēra līkne arī Latvijas apstākļos jau ne reizi vien ir izrādījusies gana patiesa – ja maksājamā nodokļa lielums atbilst skaitlim, ko ir reāli nomaksāt, uzņēmēji to arī maksā un nelauza galvas par "pelēkām" darbībām. Atcerēsimies kaut vai uzņēmuma ienākuma nodokli – salīdzinot paaugstināto līdz 25 % ar iepriekšējo 15 %.

Ja sarēķinām kopā, cik uzņēmējam Latvijā jāmaksā nodokļos, kopējā summa ir milzīga. Un gadījumu, kad VID ir nevis represīva iestāde, bet uzņēmēja draugs un atbalsts komunikācijā par nodokļu nomaksu, ir mazākumā. Tādēļ NUP aicina Saeimas deputātu kandidātus pirms vēlēšanām rudenī uz diskusiju publiskā telpā, lai risinātu nevis nodokļu celšanas, bet, iespējams, to pareizākas proporcijas veidošanā un/vai citu likmju noteikšanā, pirms nav par vēlu.

Atbildot uz jautājumu, kāds ir iemesls papildu VID aktivitātēm "pelēkā sektora izskaušanā" un kā notiek nozaru selekcija tajā, nevilšus jāsmaida un, pārfrazējot klasiķi Artūru Konanu Doilu, jāizvirza hipotēze: "Elementāri, Dr. Vatson, aiz tā visa stāv kāda persona, kas vīlusies Āgenskalna tirgus piedāvājumā un pēdējā pusgada laikā vairākkārt un nesekmīgi labojusi automašīnu un kavējusi zobārsta pierakstu."

Nav jābūt ekonomistam Keinam, lai saprastu, ka lielākā daļa pelēkās ekonomikas sektora aktivitāšu, kurai būtu jāuztrauc VID, notiek t.s. nozarēs ar augstu apgrozījumu. Latvijā tās ir būvniecība, mežizstrāde kokrūpniecība, transports un loģistika, kā arī atsevišķu patēriņa preču mazumtirdzniecība.

Apgalvojums, ka ar VID palīdzību lielie auto tirgotāji un autorizēto servisu īpašnieki "sakārtos" tirgu un konkurenci, ir klasificējams kā žurnālistikas pērle un klajs tiesiskās paļāvības principu pārkāpums.

Vai godājamās VID amatpersonas nebūtu tik dāsnas un godīgas pret sevi un neatzītu, ka zem sitiena liekami visi tie, kas nevar sevi pasargāt, sīkie un mazie uzņēmēji, individuālo darbu veicēji?!

Ja Eiropas autoražotāju gigantu rūpalu izsludinātu par mērķi, tad uz reakciju nebūtu ilgi jāgaida, un represiju atsaukšanai un atvainošanās rakstiem tiktu veltīts vismaz tikpat pūļu cik kampaņas organizācijai.

Attopieties, vai tiešām pret vienu šiverīgu nekustamo īpašumu attīstītāju, loģistikas termināļa turētāju vai alkoholisko dzērienu importētāju vērsts uzrēķins un reāli piedzīta nodokļu uzrēķina nauda nav samērojama ar visu zobārstu un sīko auto servisa gada kopējo apgrozījumu?!

Nav dūmu bez uguns, un tas, kas patlaban gruzd, nu jau vairāk izskatās pēc valsts rūpēm un bažām, ka ekonomikas augšupeja tuvojas nākamajam konjunktūras slidkalniņam, pa kuru braukšana var izrādīties gana ilga, un nodokļu ieņēmumi kritīsies un budžets ieņēmumu sadaļā netiks pildīts, kā plānots.

Visvairāk satrauc fakts, ka ieņēmumu akumulācijai VID amatpersonas izvēlējušās neaizsargātākos sabiedrības slāņus, un iekasējamās summas neglābs budžetu. Gailenes un mellenes šeit ir vien trīs mēnešus gadā, un ja nu potenciālie lieluzņēmēji, labuma uzlasītāji, pirms uzskaites daļu patērē paši?