Asociācijas valdes priekšsēdētāja Gaida Gardievite raksta turpinājumā ar konkrētiem piemēriem skaidro, kādos virzienos plānots turpmāk darboties un kādas problēmas risināt.

Iepirkumu konkursu rezultāti jāizvērtē arī māju vecākajiem

"Asociācija plāno vērsties pie apsaimniekotāja ar prasību iekļaut mūsu pārstāvi vai konkrētās mājas vecāko komisijā, kas izvērtē iepirkumu konkursus, piemēram, par celtniecības, santehnikas vai elektrības un citu darbu veikšanu. Finanšu līdzekļi, ar ko šie darbi tiek apmaksāti, pieder dzīvokļu īpašniekiem, un viņiem ir tiesības plānot, kādus darbus par tiem veikt, un zināt, ka ir izraudzīts atbilstošākais pretendents.

Līdz šim apsaimniekotājs nezināmu iemeslu dēļ mūs ir pilnībā atstūmis no lēmumu pieņemšanas šajos jautājumos. Mani pārsteidz kāds fakts – summa, kas ieplānota, sastādot budžetu ar aptuvenām darbu izmaksām, gala rezultātā identiski – cents centā sakrīt ar konkursa rezultātu. Nemainās nekas – ne darbu apjoms, ne platība, pat ne skrūvju daudzums... Tāmē nemainās pat darba apmaksa, kas šogad visā valstī tomēr ir mainījusies.

Tas viss neviļus liek aizdomāties par šiem konkursiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs tāmes ir ļoti uzpūstas. Jā, pie plānošanas tādas varētu derēt, bet ne konkursa gala rezultātā. Tieši tāpēc mēs arī vēlamies iesaistīties konkursa rezultātu izvērtēšanā, lai iedzīvotājiem nerastos liekas aizdomas un minējumi. Tāpat arī vēlamies iesaistīties jaunajā atkritumu apsaimniekošanas nolikuma izstrādē, ar ko šobrīd nodarbojas "Mālkalne".

Es, būdama Asociācijas pārstāve, Ogres novada domes 20. februāra sēdē esmu apstiprināta arī par pašvaldības komisijas locekli saistībā ar palīdzības piešķiršanu energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu mājas. Uzskatu, ka arī tas ir gana svarīgs jautājums, kura risināšanā mums, dzīvokļu īpašniekiem, būtu jāiesaistās."

Kur paliek nauda par metāllūžņiem?
"Gandrīz katrā mājā laiku pa laikam tiek mainītas vecās caurules, čuguna radiatori, kurus "Mālkalnes" darbinieki, nevienam neko nejautājot, iekrauj mašīnā un aizved uz metāllūžņu pieņemšanas punktu. Jautājums – kur paliek nauda? Kāpēc tā netiek ieskaitīta mājas kontā?

Šīs summas varbūt nav lielas, tomēr arī 80 vai 160 eiro – tā ir nauda, kuru varētu izmantot lietderīgi, piemēram, iegādājoties jaunas flīzes vai uzstādot iekšējās ieejas durvis. Šī nav tikai vienas mājas problēma, un Asociācija iesaistīsies tās risināšanā, jo mēs paši varam noorganizēt šo metālu aizvešanu."

Apsaimniekotājam nav tiesību iztērēt mājas uzkrājumus
"Katrai mājai tiek veidots obligātais finanšu līdzekļu uzkrājums – agrāk tas bija lats par vienu kvadrātmetru. Tā ir skaidra nauda, kas glabājas "Mālkalnes" kontā avārijas gadījumam. Es to cilvēciski saprotu, bet man nav saprotams, uz kāda likumiskā pamata šis uzkrājums tiek veidots.

"Mālkalnes" darbinieki norāda, ka to nosaka viņu iekšējās kārtības noteikumi. Cik man zināms, uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi regulē pavisam citus jautājumus, piemēram, cikos cilvēks nāk uz darbu, kādā apģērbā, kad dodas pusdienās utt. Manā skatījumā "Mālkalne" ir izdevusi pilnībā nelikumīgu dokumentu par dzīvojamā fonda apsaimniekošanas budžeta līdzekļu plānošanas un sadales kārtību un par mājas obligātās rezerves summu un mājas apsaimniekošanas debitora parādu.

Tas nozīmē, ka mēs visi maksājam un uzkrājumi tiek novirzīti mājas izdevumu pārtēriņa pakāpeniskai dzēšanai. Tas neatbilst nekādai likumdošanai. Par uzkrājumu atdošanu. Piemēram, ja uzkrājums ir no četriem tūkstošiem latu līdz 4999 latiem, summu sola atdot tikai četros gados. Ja tā ir lielāka, tad vēl ilgākā laikā. Tas ir pretlikumīgi. Piemēram, ja mēs izveidojam biedrību un no "Mālkalnes" vēlamies atdalīties, saskaņā ar likumu apsaimniekotājam ir nekavējoties jāatdod viss mājas uzkrājums.

Attiecībā uz finansēm ir vēl kāda interesanta nianse. Piemēram, 2013. gada beigās kāda māja, kuras uzkrājums ir 22 tūkstoši latu, šogad nolēma veikt vairākus remontdarbus par 20 tūkstošiem latu ar aprēķinu, ka viņu rezervei paliks divi tūkstoši latu. Kā šajā situācijā rīkojas "Mālkalne"? Viņi piekrīt remontdarbu veikšanai, no kopējā uzkrājuma paņemot 1900 latu, bet pārējo naudu 2014. gadā iekasējot no iedzīvotājiem, ievērojami palielinot apsaimniekošanas maksu.

Faktiski mājai it kā nauda ir, bet to neļauj izmantot, un iedzīvotāji no remontdarbiem atsakās. Tas liek secināt, ka reāli mājas nauda ir kaut kur iztērēta, tās vienkārši nav. Vēl kāda nianse – jebkurš dzīvokļa īpašnieks vēlas zināt, cik un par ko tieši maksā. Nesaprotu, kāpēc apsaimniekotājs rēķinā nevarētu ieviest aili, kurā būtu redzams, cik daudz no apsaimniekošanas maksas tiek novirzīts uzkrājuma veidošanai un cik liels ir katras mājas uzkrājums."

Puķu dobi ravē par 70 latiem, lapas izved par – 34...
"Ja mājas kopsapulces protokolā iedzīvotāji rudenī nav norādījuši, ka atsakās no viena vai otra darba, neraugoties uz to, vai tas faktiski ir vai nav nepieciešams, "Mālkalnes" speciālisti nāks un darīs. Piemēram, mēs protokolā nebijām ierakstījuši, ka mums nav nepieciešama 1,20 X 1,20 metrus lielā puķu dobes ravēšana, jo faktiski tur nav ko ravēt. Ierodas divas kundzītes, pie puķu dobes pavada 10 minūtes, un mēs saņemam aktu, ka par ravēšanu jāmaksā 26,90 lati...

Tā kā to dara trīs reizes sezonā, kopējā summa pārsniedz 70 latus. Uzskatu, ka tā ir izšķērdība. Tātad, – ja neesi protokolā ierakstījis, viņi nāks un darīs. Tāpat arī zāles pļaušana paredzēta četras reizes sezonā, bet faktiski pietiek ar trim reizēm, jo karstajā saulē zāle ir izdegusi un tur nav ko pļaut. Bet, ja protokolā tas nebūs norādīts, tad "Mālkalne", vienalga, pļaus un atskaitīs naudu...

Par smilšu pievešanu ziemas sezonā. Tā kā protokolā nebijām fiksējuši, lai smiltis neved, neraugoties uz to, ka mājas pagrabā smilšu krājumi ir vismaz pieciem gadiem, mums tās turpināja vest. Smilšu vešana gadā izmaksā 121 latu. Dažkārt pat tad, ja esam atteikušies no kāda pakalpojuma, apsaimniekotājs to, vienalga, nodrošina. Piemēram, atteicāmies no plastmasas smilšu kastes uzstādīšanas pie mājas, uzskatot, ka 69 latus vērtā kaste ir neizturīga. Mums tāpat to atveda. Kad zvanīju "Mālkalnei" un jautāju, kāpēc netiek ņemtas vērā mūsu rakstiskā formā fiksētās vēlmes, saņēmu atbildi, ka viņi kaut ko esot sajaukuši...

Tāpat arī mūs neapmierina, kāpēc apsaimniekotājs iekasē naudu par mājas pagrabtelpu un bēniņu tīrīšanu, ja mēs piekritām tikai pagrabu tīrīšanai. Bēniņos faktiski nepiederošas personas nevar iekļūt. Tur darbojas tikai "Mālkalnes" speciālisti un viņiem pašiem pēc sevis būtu jāsakopj, nevis jāiekasē nauda no mums. Par lapu izvešanu. Tās, šķiet, ir zelta vērtībā – par divām lapu kaudzītēm samaksājām 34,90 latus vienā izvešanas reizē. Jautāju "Mālkalnes" darbiniekiem, kā tiek veikts šis aprēķins, jo mēs fiksējām trīs vīrus, kas atbrauca ar traktoru, un lapu iekraušana aizņēma aptuveni 15 minūtes, tad viņi devās jau pie nākamā nama

Vai tiešām par šo pakalpojumu būtu jāmaksā pāri par 30 latiem? Vēl jo vairāk tāpēc, ka strādnieki vienā reizē apbraukā vairākas mājas. Tāmē norādīts, ka strādnieki pie mūsu mājas darbojušies divas stundas... Kad jautāju, kā aprēķināts šis laiks, saņēmu paskaidrojumu, ka lapu vedējiem taču ir jāizbrauc no bāzes. Tad jau varbūt vajadzēja pierēķināt arī to laiku, kas no rīta tiek patērēts zobu tīrīšanai...

Ja kāds no "Mālkalnes" strādniekiem pie mums strādā pusotru stundu, aktā tas nereti nezin kāpēc pārvēršas par četrām vai pat sešām stundām. Var jau teikt, ka tie visi ir tikai sīkumi, taču gala rezultātā tie pārvēršas par ievērojamām summām, un iedzīvotāji to visu redz un vērtē."

Problemātiskajiem māju vecākajiem pieņemts uzraugs
""Mālkalnē» uzskata, ka tie māju vecākie, kuri kaut ko prasa, ir problēma. Es savukārt uzskatu, ka mēs neesam problēma, bet gan maizes devēji apsaimniekotājam. Mēs esam klienti, ar kuriem jārēķinās, jo mēs esam tie, kas maksā viņiem algu un nodrošina ar darbu.

Problemātiskajām mājām uz mūsu pašu rēķina ir pieņemts pārvaldnieks jeb uzraugs – Māris Urtāns. Tām mājām, kuras neapstrīd apsaimniekotāja lēmumus, uzrauga nav. Uzskatu, ka "Mālkalnei" ir pārlieku liels un neefektīvs administratīvais aparāts, par kura uzturēšanu jāmaksā mums. Mēs esam ar mieru maksāt par pakalpojumiem, ko saņemam, bet nesaprotu, kāpēc mums būtu jāmaksā par to, kā nav.

Ogres novada dzīvokļu īpašnieku asociācija ir viens no mehānismiem, kas var palīdzēt uzlabot šo sadarbību starp apsaimniekotāju un iedzīvotājiem, lai ieguvēji būtu visi."