Proti, tagad arī mazos lauku veikaliņos, kuros tirgo alkoholu, ir jābūt uzstādītām videonovērošanas kamerām, turklāt nevis domājot par pārdevēju drošību, bet gan par pārdevēju godīgumu.

No 1. janvāra spēkā ir grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietā nodrošināma nepārtraukta videonovērošana, videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas dienas pēc ierakstīšanas. Kameru ieviešanas nolūks – panākt lielāku kontroli pār pārdevējiem, kuri nelikumīgi pārdod alkoholu nepilngadīgajiem.

Izmaiņas likumā, kas rada papildu izdevumus, draud iznīcināt tirgotājus, jo ne visi mazie tirgotāji varēs atļauties iegādāties un uzturēt videonovērošanas kameras. Lauku veikali ar bažām gaida, kādas būs nākamās prasības.

Kā novēroja "Rīgas Apriņķa Avīze", Ķekavas novada Daugmales veikalā "Aibe" un Ropažu centrā veikalā "Elvi" bija izvietotas videonovērošanas kameras. Savukārt Carnikavas novada Garciemā veikala "Pie Ilzes" īpašniece Ilze Tjarve vēl nebija iepazinusies ar jauno likumu.

"Ja tāds likums ir, tad tagad būs steidzami jāliek kameras. Atnāks pārbaude pirmo reizi, uzliks brīdinājumu, bet otro reizi liks maksāt sodu. Kameru komplekts varētu maksāt ap 300 latu. Īsti pareizi jau tas nav, jo tad jau var izdomāt visu ko. Pieprasīs, lai pārdevējām ir gaiši mati. Un ko tad? Visi mazie veikali nevarēs atļauties kameras. Es zinu likumu, ka nedrīkstu pārdot alkoholu nepilngadīgiem, un viss. Lai nāk policija, stāv pie veikala un skatās. Es zinu, cik liels ir sods!" komentē I. Tjarve.

"Ja cilvēkam ir pavisam maza "piparu bodīte" – tas taču ir ārprāts, ka vajag tādā uzlikt kameras. Pēc tam vēl izdomās, ka man vajadzēs novērošanas kameras ārā, lai es redzu, kas tuvojas veikalam. Kā man var uzspiest to darīt? Varētu prasīt, lai mēs tās ieviešam iespēju robežās. Bet vienkārši izsludina likumu, ka vajag, un cauri!" sašutusi ir veikala īpašniece. "Tas nav pareizi. Ir dažādu rosību veikaliņi. Tad vēl ir tas likums, ka bez kasiera uzaicinājuma jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, ja esi no 18 līdz 25 gadus vecs. Es saprotu, ja ir šaubas, vai ir 18 gadi, es paprasu dokumentus. Bet ciemata veikala pārdevēji taču pazīst lielāko daļu savu klientu un zina, cik katrs vecs. Visiem cilvēkiem masveidā jānēsā līdzi pases?"

Taču ar to vien, ka veikala īpašnieki iegādāsies videonovērošanas kameras, nepietiks, un īpašniekiem būs vēl papildu pienākumi un izdevumi, jo videonovērošanas veikšana ir personas datu apstrāde, kas nozīmē, ka šāda darbība jāreģistrē Datu valsts inspekcijā.

Kā liecina Datu valsts inspekcijas interneta vietnē norādītā informācija, jebkuram, tātad arī veikaliem, kas veic vai vēlas uzsākt personas datu apstrādi, tā jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Par katru personas datu apstrādes reģistrāciju vai izmaiņu reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kas ir 56,91 eiro, savukārt, ja pārzinis ir fiziska persona vai sīkais uzņēmums (nodarbina mazāk nekā 10 darbinieku un gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro), valsts nodevas likme ir 28,46 eiro. Valsts nodeva nav jāmaksā, ja pārzinis likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrējis personas datu aizsardzības speciālistu.

Jau pagājušā gada nogalē personas datu aizsardzības speciālisti aktīvi rosījās Siguldā un veikalos piedāvāja savu sadarbību, vienlaikus brīdinot, ka viņi veiks regulāras pārbaudes par to, vai personu dati tiek uzglabāti atbilstoši likuma prasībām.

Valsts policijas Rīgas reģionālās policijas pārvaldes Siguldas iecirkņa priekšnieks Andris Vīgants uzskata, ka obligāta videokameru uzstādīšana mazajos veikalos jāuztver kā pozitīva lieta, kas var uzlabot gan veikala darbinieku, gan pircēju drošību. Viņš arī min, ja videonovērošana tiek veikta likumā noteiktā kārtībā, kas līdz šim nebija likumā atrunāta, tad tās fiksēto varēs izmantot kā oficiālu pierādījumu krimināllietu izmeklēšanā.

"Arī līdz šim mums bija iespējas izmantot dažādas metodes, lai kontrolētu alkohola tirdzniecības aizliegumu nepilngadīgajiem. Obligāta videonovērošana var palīdzēt atklāt pārkāpumus, bet tas nav vienīgais veids, kā to izdarīt. Mēs arī līdz šim izmantojām gan iespējas uz kontrolpirkumu, gan citas metodes," saka A. Vīgants.