Drukāt šo lapu
03.10.2013 12:05

Pierīga īpašu labumu no uzturēšanās atļauju pārdošanas politikas nav guvusi

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Pierīga īpašu labumu no uzturēšanās atļauju pārdošanas politikas nav guvusi publicitātes

Lai piesaistītu investīcijas un "veicinātu ekonomikas attīstību" Latvijā, no 2010. gada jūlija uz uzturēšanās atļaujām valstī var pretendēt trešo valstu pilsoņi, kuri ieguldījuši noteiktu naudas summu nekustamajos īpašumos.

Kā šī iecere realizējusies dzīvē, stāsta ārzemnieku iekārotāko Pierīgas novadu mēri.

Pašvaldības ieguvums – nulle

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs par uzturēšanās atļaujām neko nezina teikt, jo tās piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pašvaldība tikai izskata nepilsoņu vai citu valstu pilsoņu iesniegumus un pieņem lēmumus par viņu tiesībām nostiprināt īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Likums nosaka, kādas zemes nepilsoņi un citu valstu pilsoņi ir tiesīgi iegādāties. Pamatā viņi drīkst pirkt apbūves zemes (apbūvētas vai nepabūvētas) un daudzstāvu namu dzīvokļus ar mājas koplietošanai domājamajām daļām. Pašlaik Mārupes novadā iegādāti 102 šādi īpašumi.

"Ir gadījumi, kad nekustamie īpašumi nopirkti par ļoti augstām cenām, un ir tādi, kas iegādāti par aptuveni vidējo cenu nekustamo īpašumu tirgū. Pamatā visa nauda nonāk pie īpašuma pārdevējiem. Par valsts ienākumiem no šiem darījumiem nevaru spriest, bet pašvaldības ieguvums no tiem ir nulle," atzīst M. Bojārs.

Pašvaldības vadītājam nav negatīvas nostājas pret citu valstu pilsoņiem, kuri iegādājušies īpašumus Mārupes novadā, jo, piemēram, esot nopirkti neapbūvēti zemes gabali, kas tiek apbūvēti. Ir gadījumi, kad citu valstu pilsoņi iegādājas jaunbūves, sakārto tās, pabeidz celtniecību un nodod ēkas ekspluatācijā.

Runājot par īpašumu apsaimniekošanu, M. Bojāram īpašu pretenziju nav, jo netiek appļauti arī valsts pilsoņiem piederoši īpašumi, ja saimnieki ir devušies uz ārzemēm vai dzīvo citur. "Mēs sekojam līdzi teritorijas uzturēšanai kārtībā, un vienīgā problēma ar ārzemniekiem rodas tad, ja gribam sastādīt administratīvo protokolu, jo mums nav adreses, kur to nosūtīt," piebilst domes priekšsēdētājs. "Kad meklējam informāciju Pilsonības un migrācijas dienestā, atrodam norādi, ka īpašnieks dzīvo, piemēram, Arābijā vai Krievijā, vairāk informācija nav."

Domājot par perspektīvu, novada mērs atzīst: "Ja nekustamos īpašumus pārdod par cenām, kas ievērojami pārsniedz tirgus cenas, tad nākotnē šie darījumi paaugstinās kadastrālo vērtību. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuriem ir īpašumi šajā teritorijā, pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis, kļūs smagāka nodokļu nasta."

Uz jautājumu, vai uzturēšanās atļauju tirdzniecība ir efektīvs veids, kā piesaistīt investīcijas un stimulēt ekonomikas izaugsmi novadā, M. Bojārs atbild: "Ja novadā ir neapgūtas teritorijas un nepieciešama attīstība, uzskatu, ka tas noteikti veicinātu uzņēmējdarbību. Taču domāju, ka nav pareizi pārdot pavisam nelielus dzīvojamos īpašumus un domājamās daļas no daudzdzīvokļu ēkām. Tas, ka nāk investori, ir labi, bet Mārupē, kas ir tuvākais novads valsts galvaspilsētai, mēs nejūtam, ka būtu īpaša ārvalstu investoru piesaiste. Mēs nejūtam, ka investori nāktu un interesētos, vai Mārupē var attīstīt dzīvojamos rajonus."

Kaut kāda naudas aprite ekonomikā notiek

Savukārt Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence atzīst, ka pēdējos gados lielākā daļa darījumu ar nekustamajiem īpašumiem novadā notiek tieši ar trešo valstu pilsoņiem un šī tendence pieaug. Realitāte esot tāda, ka ārzemnieki mājas un dzīvokļus nopērk, bet reti kurš no viņiem tajos dzīvo. Šie īpašumi tiek iznomāti vai izīrēti gan mūsu valsts, gan Amerikas un Eiropas valstu pilsoņiem, kuri strādā Latvijā.

"Babītē ar ārzemniekiem, kuriem pieder nekustamie īpašumi, nekādu domstarpību nav. Viņi ir ļoti inteliģenti cilvēki no Krievijas, Kazahstānas, Uzbekistānas, arābu zemēm, vairākus īpašumus iegādājušies arī ķīnieši," stāsta novada mērs. "Mājas ir sakoptas un tiek uzturētas atbilstoši visām normām."

Jautāts par pašvaldības ieguvumiem, A. Ence atzīst, ka peļņu no darījumiem gūst nekustamo īpašumu tirgotāji un būvnieki, līdz ar to šīs naudas aprite ekonomikā notiek, taču pašvaldībai nekāda ieguvuma no šiem darījumiem nav. "Tiesa, tai ir pirmpirkuma tiesības, bet tās patlaban ir pagrūti izmantot. Novada kontekstā ieguvums nepašaubāmi ir tas, ka ēkas un īpašumi tiek apsaimniekoti un par tiem tiek samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis."

Uzturēšanās atļauju pārdošanu atbalsta

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš uzskata, ka pasaulē globalizācija ir neizbēgama, tāpēc uzturēšanās atļaujas vajag pārdot. "Ja pašlaik tas ir izdevīgi un ir iespējams to darīt, tad tas jādara pēc iespējas vairāk un labāk," pārliecināts novada mērs. "Pārdodot uzturēšanās atļaujas, mēs pelnām naudu, bet, piemēram, Itālijā imigranti brauc iekšā, kā vien viņiem ienāk prātā."

Garkalnes novada pašvaldībā tikko apkopotie dati par uzturēšanās atļaujām liecina, ka pēdējos trijos gados ap 120 nekustamajiem īpašumiem īpašnieki ir ārvalstnieki no Krievijas, Uzbekistānas, Kazahstānas, Īrijas un citām valstīm. "Es pilnībā atbalstu šīs uzturēšanās atļaujas un nekādā gadījumā neuzskatu, ka tām vajag noteikt kvotas vai ko tamlīdzīgu," rezumē M. G. Bauze-Krastiņš.

Divas politikas sajauktas vienā

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks uzskata, ka jautājums par uzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos ir jādala divās daļās – ekonomiskā attīstība un imigrācijas politika.

"Ja runājam par ekonomisko attīstību, tad uzskatu, ka valstij nevajag strēbt karstu," iesaka Ādažu novada mērs. "Mūsu ekonomikā ir pilnīga stagnācija par spīti rādītājiem, ko ziņo Ekonomikas ministrija. Jebkura nauda, kas no ārvalstīm ieplūst Latvijā, ir ekonomisko attīstību veicinoša. Tāpēc domāju, ka šobrīd ir pāragri un nelaikā bez analīzes pārtraukt šo atļauju tirgošanu. Uzskatu, ka valdībai patlaban nevajag mainīt spēles noteikumus, ja tie tirgū tomēr rada zināmu aktivitāti, jo, piemēram, celtniecības tirgus ir pilnīgi apstājies."

"Runājot par jautājuma otru daļu – imigrāciju, vēlētos dzirdēt no valsts skaidru proaktīvu tās politiku – noteiktas imigrācijas kvotas, konkrētus tās reģionus, prasības pēc noteikta imigrantu izglītības līmeņa utt.. Uzskatu, ka mums ir jādiskutē par darbaspēka pietiekamību, jo jau šobrīd Ādažos pietrūkst, piemēram, auklīšu, bērnudārza audzinātāju," atzīst domes priekšsēdētājs.

"Ja sāksies ekonomiskā attīstība, speciālistu trūkums būs vēl jūtamāks. Kad studēju Amerikā, tur ievēroju ļoti pozitīvu attieksmi pret augstskolu studentiem kā potenciālajiem imigrantiem. Proti, ja cilvēks ir ieguvis maģistra grādu (Amerikā tāds ir tikai 3 % no visiem iedzīvotājiem), un viņam ir laba reputācija, tad valsts ir atvērta viņa imigrācijai," turpina M. Sprindžuks. "Statistika pierāda, ka cilvēki ar augstāko izglītību parasti nav sociālās palīdzības prasītāji. Šie cilvēki valstī, vienalga, vai viņi ir indieši, ķīnieši, latvieši vai poļi, ienes naudu un rada attīstību. Arī citas valstis cīnās par to, lai piesaistītu sev izglītotus speciālistus. Manuprāt, mūsu valstī šādas politikas nav. Mēs rūpējamies par savu etnisko tīrību laikā, kad kā valsts noasiņojam. Tāpēc uzturēšanās atļaujas, manuprāt, drīzāk ir ekonomiskās attīstības, nevis imigrācijas jautājums, bet šobrīd tie abi ir saputroti vienā."

Ādažu novada mērs nesaskata neko ļaunu tajā, ka ārzemnieki Latvijā tāpat kā citās pietiekami attīstītajās zemēs pasaulē pērk īpašumus, uzņēmumus, jo nevienu pilsoni jau ar varu nespiež pārdod nekustamos īpašumus. "Ja mēs paši negribam vai neprotam saimniekot pie esošās Eiropas Savienības atbalsta sistēmas, kādas nav nevienā citā kontinentā uz zemeslodes, tad ļausim to darīt tiem, kuri to grib," uzskata M. Sprindžuks. "Ja mēs neizmantojam savus resursus – lauksaimniecības zemi, kūdras resursus, jūras piekrasti, tas ir muļķīgi, tāpēc man nav nekādu aizspriedumu, ka to dara citi. Nevar skatīties tā, ka latvieši ir zelta gabaliņi, bet svešinieki – ar ragiem. Mums ir visaizaugušākās zemes. Pēdējo divdesmit gadu laikā mēs esam pazaudējuši savas aramzemes, resursu, kas uz planētas ļoti pietrūkst. Manuprāt, mums uz šīm zemēm ir vajadzīgi saimnieki, nevis obligāti latvieši."

Pašvaldības vadītājs atzīst, ka, runājot par proaktīvo imigrāciju, mums ir jādomā par augstskolām kā kanālu, caur kuru valstī ienāktu izglītotākie cilvēki no dažādām rasēm, kontinentiem, reliģijām: "Tas jādara ļoti uzmanīgi, lai neveidotos deformācija – lielas musulmaņu, slāvu, budistu vai kādas citas kopienas. Mums ir jāstudē rietumu valstu pieredze un jāvada šī imigrācija, jo tā jau notiek arī bez uzturēšanās atļauju tirdzniecības. Pietiek paskatīties kaut vai to, cik mūsu galvaspilsētā ir turku "Kebab" un ķīniešu restorānu."

"Eiropā imigrācija pamatā ir notikusi caur kolonijām. Latvijā vēsturiskā situācija ir cita – mums ir liels postpadomju valstu mantojums. Pamatā pie mums dzīvojošie sveštautieši ir kristieši, tāpēc mūsu starpā nav lielas berzes, jo nav krasu atšķirību reliģiskajos uzskatos un vērtību izpratnē. Manuprāt, valstij ir jāpasūta nopietns pētījums un starptautiskās prakses analīze, lai varētu izstrādāt proaktīvu imigrācijas politiku. Mums jāsaprot, ko mēs īsti gribam, jo patlaban šķiet, ka mūsu politika ir diezgan liekulīga – mēs esam ar mieru, ka sveštautieši pie mums iegulda naudu, bet paši labāk lai šeit nerādās," rezumē Ādažu novada mērs.

Iepriekš:
Ancupovs: Uzturēšanās atļaujas jāsaista ar valsts mērķiem
Ekonomists: Ar uzturēšanās atļaujām Latvija piesaista toksiskas investīcijas
Cik ilgi tirgosim savu zemi? Aicina pārtraukt zemes pārdošanu ārvalstniekiem
Saeima noraida ar pāreju uz eiro saistīto likumprojektu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu
Aizsardzības komisija: nepieciešamas izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem
Krievi Rīgā un Pierīgā turpina ieguldīt miljonus
Bagātie krievi izpērk Pierīgu
Viedoklis: Migrācija un demokrātija