Šāds solis varētu būt arī taisnīgāks attiecībā uz individuālo māju īpašniekiem, jo pašlaik daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji zināmā mērā ir privileģētā stāvoklī – nelaimē tiem parasti palīdzība tiek sniegta, raksta «Dienas Bizness».

Jau vēstīts, ka pērn Mālpils novada Upmales ciemā notika sprādziens trīsstāvu dzīvojamā mājā, kurai tika izpostīta un sagrauta lielākā daļa dzīvokļu. Par Mālpils negadījumu gala slēdziena vēl nav, bet, veicot renovācijas darbus, atklājies, ka daļa mājas tomēr būs jājauc nost, stāsta A. Lielmežs. Valsts ir palīdzējusi ar aptuveni 10 tūkstošiem latu – pusi no apjoma, ko sniegusi pašvaldība.

A. Lielmežs lēš, ka par apdrošināšanu varētu maksāt dzīvokļu īpašnieki. Visā Latvijā ir simtiem tūkstoši dzīvokļu, līdz ar to maksājums nevarētu būt pārlieku liels. Un nevajadzētu «jaukt kopā» šo iespējamo prasību un maksājumu ar jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu vai apkures rēķinu parādiem – tas ir sociālās palīdzības jautājums.

Konceptuāli ideja ir atbalstāma, jo, ja avārijas rezultātā, stihiskas nelaimes gadījumā vai citu problēmu dēļ cilvēki paliek bez dzīvesvietas un ir visai vājas izredzes to atjaunot, apdrošināšana un zaudējumu kompensācija būtu normāls ceļš. Daudzās pasaules valstīs šāds risinājums pastāv, norāda Rīgas lielākā dzīvojamo māju apsaimniekotāja SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» preses sekretārs Krists Leiškalns.

Tomēr, lai runātu Latvijā par apdrošināšanu kā obligātu pasākumu, ir jābūt skaidrībai, kas ir riski, kas obligāti jāapdrošina un kādas būs izmaksas.

«Mums kā apsaimniekotājam ir būtiski, lai situācijā, kad palielinās energoresursu cenas, nekustamā īpašuma nodokļa maksājums un tamlīdzīgi izdevumi, būtiski nepasliktinātos iedzīvotāju maksātspēja. Negribētu piedzīvot jaunu parādnieku rašanos,» viņš skaidro.

Ierosinājums noteikt par obligātu prasību apdrošināt īpašumus izskanējis valdības sēdē, runājot par valsts un pašvaldību palīdzību nelaimes gadījumos. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš teic, ka tas bijis pašvaldību izmisuma bļāviens kā reakcija uz centieniem noņemt jebkādu atbildību no saviem pleciem. Taču obligāto civiltiesisko apdrošināšanu īpašumiem pašreizējā situācijā viņš neatbalsta.

Pēc normatīviem, valsts, piemēram, stihiskas nelaimes gadījumā var sniegt palīdzību cietušajiem, taču tagad tā palīdzības sniegšanu faktiski grib atstāt pašvaldību ziņā, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu. Palīdzības jautājums ir aktuāls arī, piemēram, energoefektivitātes jautājumu risināšanā.

«Ja jau valsts pasaka A, tad būtu jāpasaka arī B. Varbūt tad ir jāsāk runāt par OCTA īpašumiem?» vaicā A. Salmiņš. Taču LPS uzskata, ka pašreizējā situācijā ieguvējas būs tikai apdrošināšanas sabiedrības, taču ilgtermiņā tas varētu būt risinājums, tomēr pat tad būtu vajadzīga «pote» no valsts budžeta. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā būtu jāparedz pārejas laiks. Šobrīd iedzīvotāji nespēj izpildīt pat likumā paredzētos māju pārvaldīšanas nosacījumus.

Arī LPS vadītājs Andris Jaunsleinis teic, ka jautājums ir par to, vai sabiedrība ir spējīga šobrīd vēl kaut ko obligātā kārtā nomaksāt? Jau tagad, piemēram, pašvaldībām ir iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa parādi. «No sākuma vajadzētu aprēķinus, cik, kas, ko maksās. Ir pārāk daudz jautājumu un pārāk maz atbilžu,» viņš komentē.

Šobrīd nekustamie īpašumi valstī tiek apdrošināti, arī pašvaldības kaut ko mēģina darīt savu iespēju robežās. Tiesa, nereti šī aktivitāte ir novērojama pēc negadījumiem.