Drukāt šo lapu
24.11.2011 15:30

Dombrovskis piekāpjoties mazina pašvaldību protestu iespējamību

Autors  Mārtiņš Zviedris
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Pašvaldības nākamgad saņems 81 % (vai 80 % – ja neizdosies par tām izdevīgāko variantu pārliecināt Latvijas starptautiskos kreditorus) no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kā arī maksās iedzīvotājiem garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalstus.

Šādu vienošanos, tiekoties ar Ministru prezidentu, pirmdien panāca Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome.

LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko, pēc RAA lūguma komentējot tikšanās rezultātu, atzina: to, kā nodokļa jaunais sadalījums ietekmēs budžetu katrā pašvaldībā, varēs secināt vien katra novada dome, veikusi vajadzīgos aprēķinus, taču ilgo un sarežģīto pārrunu rezultāts, kas panākts, abām pusēm piekāpjoties, uzskatāms par labāko iespējamo. Tas, visticamāk, mazinās kareivīgo noskaņojumu, kādu, kritizējot sākotnēji izskanējušos valdības plānus samazināt pašvaldību ieņēmumu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par pieciem procentiem (no 82 % šogad uz 77 % nākamgad), pauda vairāki Pierīgas novadu vadītāji.

Pirms sēdes komentējot valsts budžeta konsolidācijas ieceri, pašvaldību priekšsēži uzsvēra, ka cer uz dialogu, nevis lēmuma pieņemšanu, nekonsultējoties ar viņiem, citādi neizslēdzot iespēju apvienoties protestiem.

Ārkārtas domes sēdē pagājušonedēļ Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauda neapmierinātību ar valdības plāniem samazināt pašvaldību ieņēmumu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par pieciem procentiem, samazinot arī valsts ieguldījumu sociālo jautājumu risināšanā un pamata infrastruktūras uzturēšanā.

RAA aptaujāto Pierīgas novadu vadītāju teiktais neatbalsoja valdības optimistiskās prognozes par to, ka lielāka rīcības brīvība, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli (un, iespējams, arī pašlaik apspriestā iespēja pašvaldībām piešķirt tiesības pilnībā administrēt sociālo pabalstu piešķiršanu, ja vien tam, izvērtējot valsts budžeta konsolidācijas plānu, piekritīs aizdevēji), pašvaldību ienākumus varētu pat palielināt.

Pēc Stopiņu novada Domes priekšsēdētāja Jāņa Pumpura, Olaines mēra Jāņa Pavloviča, Ķekavas novada pašvaldības vadītāja Roberta Jurķa un Inčukalna novada Domes priekšsēdētāja Arvīda Blaua pagājušonedēļ teiktā, izskanējušie valsts budžeta konsolidācijas plāni spētu vien iecirst prāvu robu novadu budžetos. Ieņēmumu samazināšanās visnelabvēlīgākā scenārija īstenošanās gadījumā J. Pumpurs paredzēja, ka būtu “jāpārplāno visi iecerētie darbi” – tostarp infrastruktūras uzlabošana, kur līdzekļu arī līdz šim varēja vēlēties vairāk.

J. Pavlovičs un R. Jurķis pieļāva, ka līdzekļu samazinājums par pieciem procentiem skartu visas pašvaldību pārziņā esošās jomas. R. Jurķis gan izteica cerību, ka IIN ieņēmumu samazinājumu daļēji varētu mīkstināt zināmi atvieglojumi, ja, teiksim, nepiemērotu kredītu ņemšanas ierobežojumus, kādi pašvaldībām bija noteikti agrāk. Novadu vadītāji neizslēdza iespēju dialoga trūkuma gadījumā apvienoties protesta akcijām. “Aktīvi jāpiedalās, jāsaka, ko domājam,” nepieciešamību sadzirdami paust viedokli uzsvēra J. Pavlovičs. Tam piekrita R. Jurķis, piebilstot, ka dialoga trūkuma gadījumā LPS vajadzētu apsvērt dažādas protesta formas – līdz pat streikiem. J. Pavlovičs ir apbēdināts par to, ka plāni par izmaiņām IIN sadalījumā izskanējuši bez apspriešanās ar pašvaldībām. Pašreizējā budžeta situācija, pēc viņa teiktā, bijis līdzīgas lemšanas rezultāts – neiesaistot risinājumu meklējumos visus, pie kuru solidaritātes apelējot, budžetu grib konsolidēt. “Vai valdība ar mums konsultējās, piemēram, par “airBaltic” glābšanu?” jautā J. Pavlovičs.

LPS ārkārtas Domes sēdē ceturtdien pieņēma lēmumu, kurā aicināja pašvaldību daļu IIN palielināt par diviem procentiem (līdz 84 %), “ņemot vēra, ka valdība plāno samazināt savu ieguldījumu sociālo jautājumu risināšanā un pamata infrastruktūras uzturēšanā, nodot atbildību pašvaldībām vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā”.

E. Sprūdžs pēc ceturtdienas sēdes sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka gaida priekšlikumus, uz kuriem balstoties viņš varētu aizstāvēt pašvaldību viedokli, bet ne iebildumus, kas “balstīti tajā: ja [pašvaldību ienākumus no IIN samazinās], mums būs nemieri”. LPS vadītājs Andris Jaunsleinis uz žurnālista jautājumu, kur varētu meklēt trūkstošo naudu budžeta konsolidācijai, atbildēja, ka aptuveni pusi no pašlaik apspriestās summas – 70 miljonus latu – iespējams atrast, uz laiku pārtraucot iemaksas pensiju uzkrājumu otrajā līmenī.