Drukāt šo lapu
16.03.2012 12:21

Apdrošinātājs: Šopavasar plūdi un pali posta mazāk nekā pērn

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Apdrošinātājs: Šopavasar plūdi un pali posta mazāk nekā pērn Krišjānis Grantiņš

Šā gada pavasarī apdrošināšanas sabiedrība «Balta» ir atlīdzinājusi plūdu radītos postījumus vairāk nekā 3000 latu vērtībā, savukārt glābēji prognozē, ka pavasaris būs mierīgs, tostarp arī Pierīgā, kur pērn plūdu dēļ pat nācās evakuēt cilvēkus.

 

Visdramatiskākā situācija ar plūdu radītajiem zaudējumiem bija aizpērn, kad plūdi no marta vidus līdz aprīļa vidum bija visā Latvijas teritorijā, vēsta biznesa portāls «Nozare.lv», atsaucoties uz apdrošināšanas sabiedrības «Balta» sniegto informāciju.

2010. gadā «Balta» klientiem atlīdzībās izmaksāja 231 700 latu. Lielākais zaudējums šajā gadā tika nodarīts privātmājai Lielupes krastā, kad mājokļa remontam un iedzīves bojājumu kompensācijai tika izmaksāti apmēram 38 000 latu.

Savukārt pērnais gads bija mazāk postošs - aktīvākajā plūdu periodā no aprīļa līdz maija sākumam atlīdzībās tika izmaksāti aptuveni 75 000 latu.

«Baltas» atlīdzību direktors Ingus Savickis stāstīja, ka pašlaik laika apstākļi ir atbilstoši, lai iedzīvotājiem būtu iespējams izvairīties no plūdiem un paliem, - dienā saule kausē ledu un vējš kaltē sniegotās teritorijas, bet naktī viegli piesalst, tāpēc plūdu risks ir zems.

«Visticamāk, ir iespējama mazu un lokālu ūdenstilpju pārplūšana, ko visvairāk veicina to netīrīšana, bebru aizsprosti un ledus kārta. Lai arī paredzams, ka pieteikto atlīdzību apjoms vēl pieaugs, visticamāk, ka šopavasar pēdējo gadu plūdu radīto zaudējumu apmērs paliks nepārspēts,» skaidroja Savickis.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistu novērojumi liecina, ka šis pavasaris ūdenstilpju tuvumā dzīvojošajiem ir pienācis mierīgāk nekā citus gadus.

«Atbildīgie dienesti un iestādes ir gatavas iespējamiem pavasara plūdiem, arī apdraudētākās plūdu vietas ir apzinātas. Taču pēdējo gadu pieredze liecina, ka pavasara plūdi var sākties vietās, kur līdz šim ēkas nebija applūdušas. Visbiežāk cilvēki, kuri jau sen dzīvo plūdu apdraudētajās teritorijās, zina, kā rīkoties, un spēj atbilstoši rīkoties plūdu draudu gadījumā. Savukārt ēku īpašnieki, kuri savus mājokļus pie ūdenstilpēm uzcēluši nesen, šādās situācijās jūtas bezpalīdzīgi, jo nepārzina dabas untumus,» sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

VUGD aizvadītā gada pavasarī devās 113 izsaukumos, kas saistīti ar plūdiem vai paliem. Cilvēku evakuācija no applūstošām dzīvojamām mājām 2011. gadā tika veikta četras reizes - Ogrē no applūdušas mājas dārzkopības saimniecībā «Ogre» evakuēts viens cilvēks un kaķis, no mājas Garkalnes novada Sunīšos, Vijupes ielā, evakuēti trīs pieaugušie, divgadīgs bērns un suns, Salaspils dārzkopības kooperatīvā «Avoti» bija applūdušas divas mājas un pašu spēkiem iedzīvotāji nespēja nokļūt uz sauszemes, savukārt Olaines novadāā no sava mājokļa tika evakuēti divi cilvēki.

Aizvadītajā gadā plūdos bija arī viens bojāgājušais - Strenču novada Plāņu pagastā 12. aprīlī, ejot mājup, pazuda 47 gadus vecs vīrietis, kuru nākamajā dienā atrada noslīkušu pārplūdušā pļavā.