Savu viedokli par to paudusi arī Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Latvijas Zemnieku savienība): "No vienas puses izskatās, ka Rīgas politika ir vērsta uz to, lai sakārtotu savas attiecības ar cilvēkiem – tiem, kuri pastāvīgi dzīvo Rīgā, izmanto galvaspilsētas infrastruktūru, bet nav tur deklarējušies, un tas ir labi. Pēc viņu aprēķiniem, tie varētu būt ap 100 000 cilvēku. Tomēr no otras puses, valdības politika ir bijusi – visu centralizēt. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie tā, ka Latvijas laukos īsti nav pieejami ne Valsts ieņēmumu dienesta, ne Zemesgrāmatas, ne citu valsts iestāžu reģionālo nodaļu pakalpojumi, viss ir centralizēts lielajās pilsētās un Rīgā."
Tamdēļ daudzi cilvēki būtībā ir spiesti apmeklēt galvaspilsētu, lai nokārtotu savas formalitātes. Viņa norāda, ka to, ko var atļauties Rīga, citas pašvaldības nevar. Pierīgas novadi, iespējams, varētu noslēgt līgumu ar Rīgu par tādu vai citādu sadarbības modeli, bet citas pašvaldības to nemaz nevar atļauties. "Lielākajai daļai Latvijas pašvaldību trūkst līdzekļu savu funkciju veikšanai, un tās saņem finansējumu no izlīdzināšanas fonda. Kā lai šīs pašvaldības vēl varētu uzņemties papildus saistības?" taujā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja.
Viņasprār, jāņem arī vērā, ka Latvija ir neliela valsts, un visi iedzīvotāji maksā nodokļus valstij, nevis Rīgai. "Tā faktiski ir mūsu, Latvijas valsts kopējā nauda, kura tālāk ir gudri un prātīgi jāsadala. Taču šī iecere visu izmainīs, turklāt būtiski ietekmēs arī Pierīgas iedzīvotāju paradumus," spriež D. Jurēvica. "Tiem, kuri pašlaik ikdienā pārvietojas ar savu auto, diez vai īpaši interesē sabiedriskais transports. Savukārt cilvēki no attālākiem rajoniem, tie, kas ir mazāk aizsargāti, izmantos sabiedrisko transportu Rīgā, lai nokļūtu dažādās iestādēs, pie ārsta un citās vietās. Tāpēc izveidojusies situācija, ka galvaspilsēta šobrīd visu lielāko smagumu ir pārlikusi uz mazaizsargāto iedzīvotāju daļu."
Pašvaldības vadītāja prognozē, ka ļoti iespējams, ka šī situācija ilgtermiņā liks sarosīties uzņēmējiem, jo viņi domās par to, kā savus uzņēmumus izvietot Pierīgā kaut vai tāpēc, lai būtu atrisināta problēma ar automašīnu stāvvietām.
Taču, apzinoties spiedīgo situāciju, D. Jurēvica norāda, ka nav izslēgta sadarbība ar galvaspilsētu šajā jautājumā: "Pašlaik līdz galam vēl neesam izpētījuši šīs iespējamās sadarbības nosacījumus. Jāsaprot, ka, ja kādam nodrošināsim atlaides galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, kaut kas cits novadā paliks neizdarīts."
Esot jāņem vērā, ka SIA "Rīgas satiksme" ir komercuzņēmums un tā piedāvāto transporta pakalpojumu pašizmaksa uz vienu kilometru ir ļoti dārga – divreiz lielāka nekā vidēji Latvijā, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, un tas arī, protams, ir dīvaini. "Par to, vai slēgsim sadarbību ar "Rīgas satiksmi", lems dome, tomēr vēl ir virkne lietu, kas mūs ierobežo. Piemēram, jautājums, kāpēc slēgt līgumu tieši ar šo uzņēmumu? Varbūt ir kāda cita kompānija, kas šos pārvadājumus varētu piedāvāt lētāk – par tādu pašizmaksu, kāda ir vidēji valstī. Tāpat vēl jāvērtē, kas notiks ar valdības piešķirto dotāciju starppilsētu autobusu maršrutiem. Vēl ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, lai varētu runāt par konkrētu sadarbības modeli," iespējamos situācijas risinājums izklāsta pašvaldības vadītāja.
Lai gan Pierīgas novadu apvienošanās iespējams šajā jautājumā būtu izdevīga, pašlaik viss nenotiekot tik raiti. Katra vairāk cīnoties par sevi. "Atsevišķas pašvaldības jau vienojušās ar Rīgas mēru. Manuprāt, tā nav laba situācija, kad pašvaldībām nav viena kopēja politika, bet katra mēģina to izdarīt par sev vien zināmiem nosacījumiem. Jāņem vērā, ka iedzīvotājiem nav teritoriālo robežu. Pārvietojoties pa valsti, viņi neskaitļo, kur beidzas viens un sākas nākamais novads. Viņiem ir svarīgi saņemt iespējami kvalitatīvāku pakalpojumu par zemāku cenu un nejusties diskriminētiem."
"Biļešu kari": Pierīga pret Rīgu